Olaines pagasts ir vienīgā administratīvā teritorija visā valstī, kas sastāv no divām daļām – Jaunolaines, kas ir pagasta centrs, un kooperatīvo dārziņu masīva, ko no centra šķir Ķekavas pagasts.
Olaines pagasts ir vienīgā administratīvā teritorija visā valstī, kas sastāv no divām daļām – Jaunolaines, kas ir pagasta centrs, un kooperatīvo dārziņu masīva, ko no centra šķir Ķekavas pagasts.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Aivars Pozņaks uzskata, ka šāda situācija ir kā bumba ar laika degli: «Tagad jau ir grūti pateikt, kā šī situācija veidojusies. Astoņdesmito gadu vidū nāca bums – katram pilsētniekam savu dārziņu! Nu, lūk, ar šīs «burvīgās» idejas realizācijas rezultātiem mums joprojām jācīnās. Pirms tam dārziņu teritorija bija lauksaimniecībā neizmantojama zeme, to meliorēja, atmežoja un vairākas dārzkopības sabiedrības ierīkoja dārziņus pilsētniekiem. Pārsvarā tur mīt rīdzinieki – daži gan tikai vasarā, bet citi mājiņas pielāgojuši dzīvošanai arī ziemā. Vislielākās grūtības ir dažādu pakalpojumu sniedzējiem – policisti, ugunsdzēsēji, mediķi neorientējas neskaitāmo mājiņu jūklī, tāpēc bieži vien neizdodas atrast vajadzīgo vietu. Pašvaldībai kaut ko mainīt ir grūti. Daudzi no šiem cilvēkiem pat nav pierakstīti šajā vietā.»
Dārziņu masīvos visai biežas ir dažādas zādzības. Pašvaldība nodrošinājusi policistu ar auto un samaksā arī degvielas izdevumus, citādi šiem cilvēkiem būtu jājūtas pavisam neaizsargātiem. Arī Autoceļu fonda līdzekļu nepietiek, lai varētu uzturēt visus ceļus – to, protams, sadārdzina dārziņu teritorija, kas atrodas tālu, un ceļi tur nav labākajā stāvoklī.
Priekšsēdētājs atzīst, ka turienes ļaudīm tik vien ir saistības ar pašvaldību, kā ierasties un samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Infrastruktūra šai pagasta pusē ir vāji attīstīta, lielākā problēma ir atkritumu savākšana. Arī ūdeni katrs dārziņa īpašnieks iegūst, kā prot, – no urbumiem.
A.Pozņaks spriež, ka, tuvojoties administratīvi teritoriālajai reformai, viņu situācija kļūs arvien aktuālāka: «Es jau vairākkārt esmu vērsies pie valdības, taču šķiet, ka nevienu neinteresē absurdā situācija – viens pagasts ar divām teritorijām. Reformas gaitā risinājums būs jāmeklē piespiedu kārtā.»
Daudz labāka situācija ir Olaines pagasta centrā – Jaunolainē. Tur pašvaldība iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus – ir sākumskola, kultūras nams, komunālais uzņēmums, bērnudārzs, tiek sniegta sociālā palīdzība, attīstās infrastruktūra un uzņēmējdarbība.
Arvien vairāk uzņēmumu no galvaspilsētas meklē savām ražotnēm piemērotu vietu pagastā. Priekšsēdētājs tur saskata tikai divas pozitīvas lietas – tiek sakārtota apkārtne un iedzīvotājiem radīts darbs. Pašvaldības budžetā ieplūst vairāk līdzekļu, bet tas gan nenozīmē, ka Padome pelna vairāk.
«Tā naudiņa ir, bet mēs esam maksātāji valsts izlīdzināšanas fondā. Jau šogad tur jāieskaita 90 tūkstoši latu. Pelnīsim vēl vairāk, būs jāšķiras no vēl lielākas summas. Jāatzīst, ka pašvaldībai nav izdevīgi pelnīt naudu likuma noteiktajā kārtībā, līdzekļus jāmēģina iegūt citos veidos. Palīdzēt var dažādas investīcijas. Par to arī cītīgi domājam. Mēs strādājam iedzīvotāju interesēs. Tāpēc pagaidām, piemēram, nevaram domāt par sporta zāles celtniecību, jo vispirms jāsakārto komunālā saimniecība. Iespējams, ka tas būs mūsu pēdējais darbs. Ja pēc reformas Olaines pagasts vairs nepastāvēs, cilvēki šeit var palikt bez ikdienai tik vajadzīgām lietām – laba ūdens, atkritumu saimniecības un siltuma. Tāpēc tagad ir tik svarīgi izlemt, kas ir primārais.»
Par administratīvi teritoriālo reformu priekšsēdētājs spriež tā: «Protams, ka mums nebūs izvēles – jāapvienojas būs piespiedu kārtā, taču mēs nepieļausim to, kamēr visi apsvērumi netiks skaidri un konkrēti formulēti.»
