Ir otrdienas rīts. Vismaz kāds no mums šorīt modīsies ar iedvesmu un patīkamo apziņu, ka ir pienākusi vārdadiena ar kādu pārsteigumu. Ar šādu izjūtu šorīt celsies arī Kaspars Ruseckis no 2. ģimnāzijas.
Ir otrdienas rīts. Vismaz kāds no mums šorīt modīsies ar iedvesmu un patīkamo apziņu, ka ir pienākusi vārdadiena ar kādu pārsteigumu. Ar šādu izjūtu šorīt celsies arī Kaspars Ruseckis no 2. ģimnāzijas.
Vārdu Kasparam izvēlējies tētis, un pašam gaviļniekam tas patīk. Septiņpadsmit gadu vecajam jauneklim savu vārdadienu patīk nosvinēt ģimenes lokā, apēdot māsas Karīnas cepto garšīgo torti. Vispār ēdienu ziņā Kaspars ir izvēlīgs – viņam negaršo siļķes, cepti sīpoli un speķis, toties labprāt viņš ēd frī kartupeļus un saldos ēdienus.
Vēl gaviļniekam ļoti patīk skaistas brunetes un brīvo laiku pavadīt kopā ar draugiem. Par interesantu laika kavēkli Kaspars atzīst datoru.
Pievēršoties nopietnākajai dzīves pusei, Kaspars atzīst, ka viens no viņa mērķiem ir pēc skolas beigšanas iestāties Ventspils augstskolas Ekonomikas fakultātē.
Ne mazāk svarīgs Kaspara dzīvē ir viņa hobijs, kas pārtapis jau dzīvesveidā, proti, sports – daido juku karatē – do. Ar austrumu cīņām puisis nodarbojas jau desmit gadu, pēdējos astoņus trenējoties Jelgavā pie skolotāja Oskara Prikuļa. Treneri Kaspars uzsver īpaši, jo viņš ir Kaspara autoritāte gan cīņas mākslā, gan cilvēka rakstura ideāls. O.Prikulis viņu iemācījis ar sporta palīdzību tiekties pēc uzvaras visā.
Tā kā Kaspara kaislība ir austrumu cīņas, kas prasa izveicību, arī pēc dabas viņš ir straujš, dažreiz pat pārsteidzīgs (sevišķi savos spriedumos) un reizēm tas jāžēlo. Taču savas sliktās īpašības gaviļnieks cenšas izskaust. Visam kopā mijoties – vitalitātei, neapdomībai ar kautrīgumu –, veidojas pasmags raksturs, ko atzīst arī pats gaviļnieks.
Novēlējums Kasparam vārdadienā: lai īstenojas mazie nodomi, tad lielie mērķi piepildīsies paši!
