Tikai 350 metru garš jauna asfalta posms uzņēmuma “Igate” asfalta rūpnīcas pievedceļā pagājušajā nedēļā saistīja plašu sabiedrības uzmanību, jo tur tika izmēģināts eksperimentāls asfalts. Proti, tā pagatavošanā izmantots ne tikai bitumens un akmens šķembas, bet arī gumijas granulas, kas pagatavotas no nolietotām autoriepām.
Pilotprojektu īsteno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kam ir ražošanas iekārtas šāda pārveidota bitumena ražošanai.
Gumija asfaltu dara elastīgāku
Projektā iesaistītais RTU pārstāvis Viktors Haritonovs atzīst, ka šāda asfalta pagatavošana ir nedaudz dārgāka, taču kalpošanas ilgums varētu būt ilgāks. Zinātnieks teic, ka pasaules praksē jau ir pierādīts, ka šāds ceļa segums kalpos divus līdz piecus gadus ilgāk nekā parastais asfaltbetons. Gumijas granulu piedeva asfaltbetonu dara elastīgāku un noturīgāku pret noguruma un laikapstākļu izraisīto plaisu un risu veidošanos. Gumijas granulas tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā. Pie šī pārveidotā bitumena receptes gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja ne tikai RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras, bet arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki.
Tā kā šāda asfalta masa Latvijā iepriekš nav izmantota, ieklāšanas procesā tika pastiprināti uzraudzīts asfalta sablīvējums. “Es ceru, ka eksperimenta rezultāti izrādīsies veiksmīgi un pasūtītāji plašāk izmantos šādu modificētu asfaltu. Tas ļaus lietderīgi izmantot daļu savu mūžu nokalpojušo auto riepu, kuru uzglabāšana un pārstrāde joprojām līdz galam nav atrisināta,” saka SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” izpilddirektors Gusts Kaļiņins. Viņš atklāj, ka iesaistīšanās pilotprojektā saistījās ar risku uzņēmuma ražošanas iekārtām. Izpilddirektors ar prieku atzīst, ka tās eksperimenta laikā nav bojājušās.
Riepu kalni ir milzīgi
Projekta iniciējošās organizācijas Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse stāsta: “Šis ir pirmais šāda veida projekts Latvijā un, neapšaubāmi, mazs, bet ļoti nozīmīgs solis aprites ekonomikas ieviešanas virzienā. Latvijā šobrīd ir milzīgs vēsturiskais nolietoto riepu uzkrājums, kas nu jau pārsniedz 100 tūkstošus tonnu. Turklāt tas turpinās augt ik gadu, nokļūs atkritumu poligonos vai tiks apsaimniekots nelikumiski, ja netiks atrasts veids, kā pārvērst šāda veida atkritumus par izejvielām. Raugoties, kā norit šis projekts, esmu droša, ka tāda mēroga ilgtspējīgus risinājumus ir iespējams ieviest nozarē, tomēr tikai un vienīgi ciešā valsts un privāta sektora sadarbībā.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs, kurš arī piedalījās projekta realizēšanā, piebilst: “Nolietoto riepu problēma Latvijā ir tiešām sāpīga un liela, līdz ar to visas iniciatīvas, kas darbojas problēmas risināšanas virzienā, ir ārkārtīgi svarīgas. Ministrija šobrīd strādā pie dažādām likumiskām iniciatīvām, lai nolietotās riepas varētu ātrāk un vieglāk nonākt otrreizējā pārstrādē. Mans aicinājums ir neatstāt pārmaiņu ieviešanu tikai ierēdņu un politiķu rokās, bet arī pašiem uzņēmējiem aktīvi iesaistīties šajā procesā, lai panāktu rezultātu, kas būs labvēlīgs visiem.”
Kompozītmateriāla izstrādei nepieciešamo gumijas granulu piegādātājs SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norāda: “Runājot par tik lielu nolietotu riepu uzkrājumu, kāds tas ir Latvijā, mums jāatceras, ka, pieņemot pareizos lēmumus, tikai divu gadu laikā tas varētu tikt iestrādāts ceļu segumā. Mēs noteikti turpināsim aktīvi sadarboties ar visām iesaistītajām iestādēm, lai tai skaitā normatīvajos aktos ierakstītu nolietoto riepu granulu izmantošanu kā neatņemamu sastāvdaļu zaļajā iepirkumā.”
Cer, ka ideja ies plašumā
Projekta realizētāji pateicas par pretimnākšanu arī Jelgavas novada pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā – Vilces pagastā – ieklāts jaunais ceļa segums. Oskars Cīrulis, Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un infrastruktūras uzturēšanas jomā: “Mums ir ļoti liels gods, ka šis eksperimentālais ceļa posms nodrošināts tieši Jelgavas novadā, kā arī ir lepnums par vietējiem uzņēmējiem un zinātniekiem, kas piedalījušies projekta īstenošanā. Gribētu cerēt, ka ne vien Jelgavas novads, bet arī Jelgavas pilsēta un citas pašvaldības būs gatavas un ieinteresētas spert šādu soli esošo problēmu risināšanai, izmantojot vairāk zaļu un uz aprites ekonomiku vērstu produktu.”
