Ar sezonālu raksturu valsts drošības iestādes «pagodina» atsevišķu radikālu organizāciju aktīvisti, kam daudzu gadu garumā izbļaustīšanās ielās, fašistu manieres, draudi un agresija kļuvusi par dzīvesveidu.
Ar sezonālu raksturu valsts drošības iestādes “pagodina” atsevišķu radikālu organizāciju aktīvisti, kam daudzu gadu garumā izbļaustīšanās ielās, fašistu manieres, draudi un agresija kļuvusi par dzīvesveidu. Te nav runa par subkultūrā līdz ausīm ieslīgušiem pusaudžiem, kas nakts melnumā zogas, lai uz ēkas sienas atstātu pa grafiti ķēpājumam, riskējot sajust uz skausta policijas steka smagumu un daļu hormonu vētru plosītā tīņa perioda pavadīt slimnīcas palātā…
Izlēcieni, kas turpinās, – šķiet, šādi būtu jādēvē atsevišķu “krievvalodīgo tiesību aizstāvju” aktivitātes, kas garus gadus ietērptas daudzgalvainu masu pasākumu un dažādi vērtējamu organizāciju veidolā. Tiesas lēmums, kas uzlicis vismaz juridisku pagaidu ielāpu uz kliedzēju skaļajām rīklēm, nozīmē, ka vismaz legāla galvaspilsētas piebļaušana no valsts valodu un vispārpieņemtus principus necienošu radikāļu puses šonedēļ nenotiks. Tas gan nenozīmē, ka agresīvais grupējums un tā piekritēji patiešām atturēsies no pilsētas asfalta mīšanas.
Bara priekšgalā daudzu gadu garumā manāms aktīvs censonis, kas nekautrējas no ekstrēmistiskiem zēnības gadiem, pagātnē darbojoties “barkašoviešu” rindās, bet tagad izbauda kreiso populistu “aizmuguri” kā politiskā, tā sabiedriskā plānā. Kādreizējie pusaudži tagad gan krietni izauguši un, kas zina, kļuvuši vēl radikālāki. Viņi nebūt negatavojas sēdēt nomales krūmos, lai no turienes ar vecām olām nomētātu valsts valodas inspektoru. Aktīvisti skaļi un pārliecinoši pauž gatavību ņemt par paraugu automašīnu dedzināšanas, ko Francijā savulaik sarīkoja trešās pasaules blandoņas, un Igaunijas galvaspilsētas “atsaldēto” tīnīšu pieredzi grādīgo dzērienu un drēbju veikalu demolēšanā un izlaupīšanā. Prasības gan šiem agresoriem joprojām ir vienveidīgas kā šaha galdiņš – pilsonību un vēlēšanu tiesības visiem valsts iedzīvotājiem. Ar skaidri saredzamu zemtekstu – pie velna lojalitāti, valsts valodu un tamlīdzīgus niekus, mums vajag statusu!
Tomēr valstiskā mērogā par šādām nacionālboļševiku un citu neprognozējamu dīvainīšu atrakcijām, pēc visa spriežot, pagaidām pārāk nesatraucas, lai gan tiek izteikti atklāti draudi. Savukārt, piemēram, Drošības policija uzskata, ka tie aptuveni 15 oficiālie un neoficiālie radikālisma idejas popularizējošie grupējumi valsts drošībai nopietnus draudus nespēj radīt.
Ja velkam paralēles ar Tallinas notikumiem, nav grūti atcerēties, ka arī kaimiņvalsts galvaspilsētā masveida grautiņus sarīkoja valsts drošībai tikpat “nekaitīgs”, prasti sakot, divkājainu neliešu bars, un formālais nemieru iemesls – protests pret pieminekļa pārvietošanu – bija vairāk nekā ilustratīvs. Ko var zināt, iespējams, jautājumam par patieso drošības apdraudējumu vara būs gatava pievērsties vien tad, kad demonstratīvā maurošana un sarkano “karogu” vicināšana notiks jau valdības nama durvju priekšā. Ka neizrādās mazliet par vēlu.
