Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas 30 gadu jubilejā iespaidos par jelgavnieku pirmo izstādi LMS galerijā «Ziņas» lūdza dalīties LMS viceprezidenti mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Jelgavas organizācijas 30 gadu jubilejā iespaidos par jelgavnieku pirmo izstādi LMS galerijā, domās par vairāk nekā 40 jelgavnieku vietu amata radinieku vidū «Ziņas» lūdza dalīties LMS viceprezidenti mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.
«Tie ir trauslas kamernoskaņas darbi, kuros precīzi uztvertas sarežģītā laikmeta vēsmas. Vispirms tas jāsaka par Lolitas Zikmanes grafikas lapām, kas ir arī tehniski smalka grafika. Man vienmēr sagādājis prieku, kā Jelgavas mākslinieki glabā sevī un darbos atspoguļo savu vidi. Piemēram, Mārcis Stumbris – viņš teic, ka ir grūti uzgleznot Zemgales līdzenumu. Tiešām nav viegli atrast tās nianses, lai skatītājs šīs horizontāles, mākoņu krāvumus uztvertu kā Zemgales ainavas zīmes,» R.Čaupovu priecē arī izstādē bagātīgi pārstāvētie tēlnieki. Atzīstot katra autora neatkārtojamību, mākslas zinātniece atzīmē, ka uz kopējā izstādes fona izceļas izteikti tradicionāli darbi – «klasiskas gleznas ar lielo burtu». Jo nav noslēpums, ka skarbā ikdiena liek māksliniekam darbus piedāvāt salonam, tos veidot ar tādu noskaņu, kas patīk plašam skatītāju lokam. Tiesa, viņasprāt, izstādē jūtami arī vairāk mehāniski nekā radoši variēti motīvi.
Diemžēl Jelgavas organizācijas jubilejas izstādē nav pārstāvētā tās dibinātāja Gunta Strupuļa māksla, kas, kā atzīmē R.Čaupova, joprojām ir cieņā visas Latvijas mākslinieku vidū, bet paša mākslinieka autoritāte savulaik lielā mērā noteica viņa vadītās organizācijas autoritāti.
Jelgavas mākslinieku veikumu 30 gados šādā kopplānā jau skatījām Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Nenoliedzami, uz Rīgu vērienīgā ekspozīcija vesta ar mērķi ieinteresēt izstāžu rīkotājus, kuratorus. Tomēr, kā atgādina, LMS viceprezidente, lai pārsteigtu ar spožām ekspozīcijām izlutinātos rīdziniekus, savas publicitātes veidošanā aktīvāk jādarbojas pašiem autoriem. «LMS galerijā vienmēr ir spēcīgas ekspozīcijas. Tādēļ nav viegli piesaistīt uzmanību darbiem, kuros ir savi mazie atklājumi, bet varbūt nav tik spilgtu uzzibsnījumu,» R.Čaupova piebilst, ka runa ir tieši par vērtējumu profesionāļu vidē. Pēc viņas domām, kā jau dzīvē, arī mākslas apritē liela nozīme ir personiskajiem kontaktiem.
Tādēļ attiecību veidošana ar Latvijas mākslinieku jumta organizāciju nebūt nav provinces un centra dilemmas jautājums. Jāņem vērā arī tas, ka, salīdzinot ar padomju laiku, mainījies LMS iekšējais klimats. Likumdošanā noteiktā profesionālās pašpārvaldes funkcija šai apvienībai galvenokārt izpaužas kā mākslinieka likumīgo tiesību aizstāvība, piemēram, palīdzot kārtot ar darbnīcu īpašumtiesībām saistītas formalitātes: «Mums nepietiek ne līdzekļu, ne arī darbinieku, lai varētu rīkot LMS asociētu organizāciju izstādes. Ar atsaucību uztveram jebkuru iniciatīvu, taču praktisko jautājumu risināšana paliek pašu mākslinieku ziņā.» Kā pozitīvu piemēru R.Čaupova piemin talsiniekus, kas regulāri rīko ekspozīcijas ārzemēs, gūst atbalstu saviem projektiem Kultūrkapitāla fondā. Arī LMS galerijā Talsu māksliniekiem bijušas jau divas izstādes. Savukārt Talsos personālizstādes labprāt rīko pat visnetradicionālākie viņu Rīgas kolēģi.
