Septembra beigās, kad pie mums kokos sāka krāsoties lapas, kādai mūsu pilsētas zilacainai blondīnei Tunisijā piedāvāja daudz kamieļu. Iespēju variācijas bijušas neskaitāmas – no 700 līdz daudziem desmitiem tūkstošu.
Septembra beigās, kad pie mums kokos sāka krāsoties lapas, kādai mūsu pilsētas zilacainai blondīnei Tunisijā piedāvāja daudz kamieļu. Iespēju variācijas bijušas neskaitāmas – no 700 līdz daudziem desmitiem tūkstošu. Šāds piedāvājums ir bildinājums. Arābi savām mīļotajām un izredzētajām nevelk pirkstā saderināšanās gredzenu, bet dāvā kamieļus. Mīlestība šajā zemē smaržo pēc jasmīniem.
“Kad atbraucu mājās, te viss bija skaisti – kokos krāsainas lapas, virs galvas rudenīgas debesis, bet es vakarā raudāju kā traka, jo cilvēku sejas – nesmaidīgas, smagas un norūpējušās – mani pusstundas laikā izārstēja no smaida, kas atraisīja mani un citus tālajā zemē. Tur visi ir smaidīgi, atvērti, dāsni veidot attiecības,” teica blondā būtne.
Šīs sarunas laikā viņa bija savā darba kabinetā un tradicionāli – melnā tērpā. “Tas man netraucē. Tunisijā gan ģērbos tikai baltās drēbēs. Tur viss ir tik gaišs, tīrs un labvēlīgs, melns apģērbs traucētu.
Kad tu teici, ka gribi dzirdēt manus iespaidus, lai uz pelēkā novembra fona sasildītos, domāju, ka tie vairs nav spilgti, bet, izrādās, vajag tikai sākt runāt.
Tunisiju izvēlējos ļoti mērķtiecīgi. Mēs ar dēlu lasījām “Mazo princi”. Lasījām un raudājām, pārdomājām, tas bija ļoti īpaši, un es sapratu, ka gribu redzēt šo zemi, izjust Sahāras tuksnesi. Līdz šim nesapratu, kā Mazais princis tuksnesī varēja būt uz klints. Tuksnesis saistījās ar līdzenumu. Bet oāzes, klintis, kanjoni, kalni, ko redzēju, bija pilnīgs pretstats manai līdzšinējai iztēlei par tuksnesi.
Un nevaru teikt, ka es tur nesastapu Mazo princi. Varbūt vienkārši pagāju viņam garām. Mēs jau patiesībā bieži nezinām, ar ko satiekamies.
Tunisijā viss ir ļoti skaists un tīrs – cilvēki, daba, attiecības. Daudzsievība atcelta 1956. gadā. Līdz tam tur valdīja franču kolonisti. Viņi atstājuši labu, biezu kultūras slāni. Cepuri nost viņu priekšā, ka zeme nav “katolizēta”. Ir saglabāta Tunisijas iedzīvotāju reliģiskā identitāte – 90 procentu vietējo arābu tic Allaham. Zvanu torņi, mošejas, godbijība, kārtība – tās ir vērtības, kas nav devalvējušās.
Ārkārtīgi liela cieņa un pat vara ir sievietei mātei. Pietiek, ja sieviete iesniedz tiesā prasību šķirt laulību tāpēc, ka vīrs viņu krāpj. Viss. Nav vajadzīgi pierādījumi. Ja māte to pasaka, tad skaidrs, ka tā ir, jo kura sieviete gribēs šķirties no kārtīga vīrieša – savu bērnu tēva. Šķiršanās process ir ātrs, manta, māja – viss, ko vīrietis ir sarūpējis, – paliek sievai un bērniem. Punkts. Turpretim, ja vīrietis iesniedz tiesā prasību pret sievu, jo viņa ir pārkāpusi laulību, nepieciešami liecinieki, un šis process velkas gadiem. Alimentu nemaksātāju tur nav, jo bargo cietumsodu dēļ visi cenšas ievērot likumu. Tas neattiecas tikai uz alimentiem, bet uz visu sistēmu. Cietumsodi ir bargi, un pietiek ar, mūsuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgu pārkāpumu, lai tiktu ietupināts. Nav, kā pie mums, kur rūpējas, lai cietumos visiem būtu ērti un silti, kamēr pensionāri un bērni var salt un dzīvot trūkumā. Tā tur tiešām nav. Visā kārtībā valda veselais saprāts.
Sievietes agri noveco. Saule maigajai ādai nodara savu. Vīrieši ir ļooti skaisti. Man vismaz septiņas reizes dienā uzsauca kamieļus. Tas ir tik īpaši. Viņi skatās maigām acīm, piedāvā kamieļus, grib mani par sievu, es tvīkstu, bet jautāju – ko Jelgavā darīšu ar kamieļiem? Tur tos nav kur likt. Un tad izbrīns ir viņiem – kā var tā būt, ka nav kur kamieļus likt!
Neatstāj drošības izjūta, noziedzības tikpat kā nav. Sociālo pabalstu arī, katrs, kas grib strādāt, var dabūt darbu.
Tunisijas senākie iedzīvotāji ir berberi, viņi joprojām mīt klinšu alās. Ievilkta elektrība, ir citi jaunievedumi, bet alās. Berberi ir zilacaini, gaišmataini un vizuāli it kā neiederīgi kopējā ainavā. Es arī izskatījos pēc tādas “berberienes”.
Mani pārsteidza arī gultas klāšanas paražas. Tas ir neaprakstāmi. Ikreiz, kad atgriezos viesnīcā, palagi bija tā īpaši salocīti, nu nevaru pateikt, kā. Gulta izrotāta ar “dzīviem” smaržīgiem ziediem. Estētiskums visā no rīta līdz vakaram.
Bet vīrieši uz ielas, ja saprot, ka sieviete ir viņu ieinteresējusi, uz laiku nozūd, lai nopirktu jasmīnziedu pušķīti. Ja aiz kreisās auss aizlikti ziedi, tad viņš ir precējies un vēlas tikai paflirtēt, ja aiz labās – brīvs un meklē sev sievu, bet, ja aiz abām, jāsaprot, ka viņš gan ir precējies, bet grib šķirties. Es dzirdēju skaistus, nesafabricētus komplimentus. Ar sirsnīgu gaišumu apveltītus. Bet man bija uz viņiem jāskatās kā uz eksponātiem muzejā. Ja būtu jaunāka un bez ģimenes, simt punktu – būtu tur palikusi. Vienalga, uz cik ilgu laiku, un nezinu, par cik kamieļiem, bet noteikti būtu palikusi. Viens man tur tik ļoti simpatizēja… Un pilnīgi droša izjūta – ja ļaušos, viņš zvaigznes nonesīs.
Man bija ar hennu uz pleca uztetovēts jasmīnzieds, Tunisijas simbols. Domāju, ka tetovēšu pa īstam. Smaržu terapija tur ir ik uz soļa.
Es iejāju ar kamieli Sahāras tuksnesī. Nē, es iepeldēju Sahārā uz tuksneša kuģa. Es redzēju saules rietu, redzēju saules lēktu tuksnesī. Biju pilna ar iespaidiem un viegla paļāvības prieka. Laidos ar izpletni, kas vienā trosē piestiprināts pie motorlaivas. Plivinājos starp jūru un debesīm, vēroju ūdens dzidrumu, koraļļu rifus. Par Tunisiju teic, ka tā ir zīda un satīna zeme. Jā, tur tiešām viss ir maigs. Bet Vidusjūras pludmalē nav atrodams pat gliemežvāks, tikai smalkas un īpašas smiltis.
Pirmā asociācija, izkāpjot lidostā, – šausmīgs troksnis. Orģija, pateicoties milzum daudzajiem putniem, kas, satupuši lauru koku zaros, plēsa uz pusēm ausis. Šokējošs pirmais iespaids. Otrs – baltā tīrība. Dominē divas krāsas – balta un zila. Zilā viņiem ir svētuma krāsa. Nav nevienas mājas, pat ne būdas, uz kuras nebūtu uzlikts kāds zils akcents. Domāju, ka šajā zemē atgriezīšos vēlreiz. Ne velti visi 600 safotografētie kadri mistiskā veidā netīšām izdzēsās. Pēdējā dienā ķēru, ko varēju, bet to, kas bija, vairs nedabūju. Raudāju, man bija žēl, bet tagad saprotu, ka tā ir zīme par atgriešanos,” saka sieviete.
