Pavasaris asociējas ar zaļu apkārtni, pacilātu prātu un ziediem. Tāpēc nav brīnums, ka šodien savas vārdadienas svin visai ziedainu vārdu īpašnieces – Vizbulītes, Vijolītes un Violas.
Pavasaris asociējas ar zaļu apkārtni, pacilātu prātu un ziediem. Tāpēc nav brīnums, ka šodien savas vārdadienas svin visai ziedainu vārdu īpašnieces – Vizbulītes, Vijolītes un Violas.
Viola Jansone zinības apgūst Šķibes pamatskolas 8. klasē. Tur paiet meitenes ikdiena, mācoties un aktīvi iesaistoties skolas dzīvē: «Kādreiz dziedāju korī, piedalījos folkloras kopā, spēlēju volejbolu, biju pat sporta ministre, bet tagad šīm nodarbēm neatliek laika, jo mācības man ir svarīgākas. Padodas matemātika, latviešu valoda.» Pēc pamatskolas beigšanas Violas plāni saistīti ar mācīšanos vidusskolā, un vēlāk nolemts studēt ekonomiku vai jurispudenci.
Brīvajā laikā Viola zīmē, spēlē datorspēlītes un kolekcionē sērkociņu kārbiņas. Reizēm patīkot uzrakstīt kādu vēstuli veciem paziņām. Daudz laika aizņem arī draugi, ar kuriem kopā ir patīkami pastaigāties, izklaidēties un parunāties par dzīvi, taču tas nenozīmē, ka meitene aizmirst par ģimeni un saviem pienākumiem.
Violas mammai Ligitai pirms meitas piedzimšanas padomā esot bijuši trīs vārdi. Izvēlēties bijis grūti, tāpēc rīkota izloze, un, Violai par lielu prieku, tika izvilkts ļoti skanīgs un pat majestātisks vārds.
Raksturojot sevi, Viola saka: «Domāju, esmu jautra, dzīvespriecīga. Un ļoti daudz runāju (tā saka draugi). Reizēm niķojos un jūtos saniknota, kad runājos ar stereotipu pārpilniem cilvēkiem. Stereotipi ir muļķīgi, un es esmu pret tiem.»
