Kā lielāko ieguvumu un pašvaldības darba rādītāju kopš valsts neatkarības atgūšanas Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pārliecinoši dēvē ieguldījumus izglītībā.
Kā lielāko ieguvumu un pašvaldības darba rādītāju kopš valsts neatkarības atgūšanas Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pārliecinoši dēvē ieguldījumus izglītībā. Spēja saglabāt vidusskolu pagastā nodrošina ne tikai darba vietas pedagogiem un saimnieciskajam personālam, tā jauniešus piesaista arī no kaimiņu pašvaldībām, rada iespējas vircavniekiem gan sportot, gan attīstīties kultūras jomā.
Kritiskākie gadi izglītībā bija no 1993. līdz 1995., kad vairākkārt aktualizēts jautājums par vidusskolas pastāvēšanu. Bērnu bija pamaz, skolas tehniskā bāze – slikta. Lai arī toreiz ņemt kredītus un veikt ieguldījumus nākotnē rajonā nav bijis populāri, Vircavas vietējā vara nolēma, ka iespēja piesaistīt jauniešus ir, mācību plānā iekļaujot informātiku. “Bijām pirmie rajonā, kas iekārtojām datorklasi. Tā bija iespēja mūsu jauniešus noturēt mācīties šeit, turklāt arī piesaistīt no blakus pagastiem – Platones, Sesavas, Jaunsvirlaukas,” saka pagasta priekšsēdētājs, kurš vietējās varas galvgalī ir kopš 1992. gada. Liels pašvaldības devums toreiz bija arī daļēji finansēt angļu valodas kursus un prakses iespējas Anglijā. Tādējādi vircavnieki kļuva spēcīgi arī valodu apguves ziņā. Pēdējos gados uz Vircavu brauc pat no Jelgavas, un par iespēju tikt mācīties desmitajā klasē nākas rīkot konkursu. Patlaban vidusskolā no 1. līdz 12. klasei ir ap 300 skolēnu, bet deviņdesmito gadu sākumā to bijis mazāk par diviem simtiem. Vienā klasē vairāk par 22 skolēniem ietilpināt grūti, jo mācības tiek organizētas vēsturiskajā muižas ēkā.
Drosmīgs solis – sporta halle
“Lielu grūdienu izglītības attīstībā deva tas, ka 2000. gadā uzcēlām sporta halli,” pārliecināts Z.Caune. Vieni no pirmajiem rajonā uzdrošinājušies paņemt kredītu, un, lai gan skeptiķu šim projektam nav trūcis, tolaik ieguldītie 200 tūkstoši latu jau vairākus gadus rāda pārliecinošus ieguvumus – pēc septiņiem gadiem vircavnieki skolu olimpiādēs ir pirmajā trijniekā. Pašlaik gandrīz tāda pati halle tiek plānota Sesavā, un izmaksas nav mazākas par 600 tūkstošiem latu.
Nav pirmais gads, kad Vircavas vidusskola ir simt Latvijas labāko izglītības iestāžu viducī. Pagasta priekšsēdis domā, ka tas ir pozitīvs rādītājs, kas lielā mērā iespējams tādēļ, ka teju visi 12. klases absolventi skolu beidz ar lieliskām sekmēm un vairums turpina studēt augstskolās.
“Mūsu skola ieguvusi zināmu prestižu, vairs neuzņemam tādus, ko, piemēram, Jelgavā izmet par nemācīšanos.” Pamatskolas vidējās klasēs vēl vērojams skolēnu skaita kritums, ko ietekmējusi zemā dzimstība deviņdesmitajos gados, bet pašlaik situācija uzlabojas. Uz pirmo klasīti septembrī braši soļoja jau 26 bērni.
Lai arī palaikam rodas kāda pedagoga amata vakances, sevišķi fizikas un puišu amatu mācībās, vircavnieki bez kāda priekšmeta skolotāja līdz šim nav palikusi.
Atvērs savu bērnudārzu
Palielinoties dzimstībai, par problēmu kļuvis tas, ka nav sava bērnudārza. Daudzi vecāki, kas strādā pat ārpus pagasta, būtu gatavi no rīta atvasi atstāt pašu pirmsskolas izglītības iestādē. Vietējā vara jau sākusi plānot, ka nākamgad varētu atvērt bērnudārzu. Telpas esot, tajās pagaidām mācās jaunāko klašu pamatskolēni.
Būs jauns ūdensvads
Piedaloties starptautiskā projektā, kopā ar Zaļenieku un Valgundes pagastu Latvijā un vēl sešām Lietuvas pašvaldībām Vircava nolēmusi ierīkot jaunu ūdensapgādes sistēmu. Projekts jau izstrādāts, ja to akceptēs, nākamgad varētu iegūt pirmo finansējumu un sākt darbus. Pie tīra ūdens, no jauna iekārtojot ūdens un kanalizācijas tīklu, tuvāko gadu laikā tiks divi ciemati – Vircava un Mazlauki. Darbi gan par gadu atpaliek no plāna, tos kavējusi tehniskās dokumentācijas sagatavošana. Iespēja iegūt jaunu ūdensvadu pagastam radusies, jo projekta “Lielupes un Ventas upes baseina tīrības saglabāšana” vadošajiem partneriem no Lietuvas bija nepieciešama pārrobežu sadarbība.
Pašlaik Vircavas pagastā raizes sagādā ne tikai Zemgalei raksturīgā cauruļu aizkaļķošanās, aizvien biežāk komunālā dienesta speciālistiem nākas izbraukt uz avārijas vietām, jo ūdensvada sistēma ierīkota tālajos astoņdesmitajos gados.
Pašlaik par ūdens patēriņu vircavnieki vidēji maksā latu un nedaudz virs, bet tuvākajā laikā šī summa tiks paaugstināta. Ūdens skaitītāji dzīvokļos nav ierīkoti, tādēļ par patēriņu norēķinās par katru deklarēto personu.
Kultūras nams ciet nav bijis
“Tautas nams mums nav bijis ciet nevienu dienu!” Z.Caune pauž lepnumu, ka krīzes gados izdevies izdzīvot arī kultūrai. Turpretī citu pagastu kultūras namos pat aizsalušas apsildes caurules un bojājusies grīda. Vircavas pagasta vienīgā šāda saiešanas vieta aptver visu trīs ciematiņu iedzīvotājus. Tajā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi un interešu klubi, bet lielās ietilpības dēļ vietas nepietrūkst arī rajona mēroga pasākumiem.
No rudens gandrīz ik pārdienas tautas namā notiek dažādi pasākumi, tūlīt pagasta ļaudis pulcinās uz valsts svētkiem veltītiem sarīkojumiem.
Pamatskolēniem – brīvpusdienas
Kamēr valstsvīri ilgstoši diskutē par to, vai pamatskolēniem maksāt par pusdienošanu skolā, Vircavas pagasta Padome jau pagājušajā gadā pieņēma lēmumu bezmaksas maltīti nodrošināt ne vien pirmklasniekiem, bet arī citiem bērniem līdz pat ceturtajai klasei. “Mazajiem dienas vidū noteikti jāpaēd,” stingri pauž Z.Caune, piebilstot, ka arī citādi domājot par cilvēku sociālo nodrošinājumu. Katrā Padomes sēdē tiek apstiprināta virkne lūgumu piešķirt kādu naudas pabalstu uzturam vai malkas sagādei.
Ceļus vairs nebojā cukurbiešu tehnika
“Esam īsts lauksaimnieku pagasts,” galvenos tautsaimniecības virzienus atklāj vietējās varas vadītājs, tādēļ nozīmīgāko devumu pašvaldības budžetā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Galvenokārt pateicoties pēdējo gadu algu kāpumam, budžets ik gadu palielinās vidēji par simt tūkstošiem latu un nākamgad varētu sasniegt jau septiņsimt tūkstošus.
Pašlaik lielākie uzņēmumi Vircavā ir sētas stabu un koka kāpņu ražotne, vēl kokapstrādes firma eksportam gatavo detaļas, bet nupat pagastā grib ienākt plastmasas logu izgatavotājs. Ir izveidojušies lieli zemnieki, arī lopkopības saimniecības, kas ar darbu nodrošina daudzus lauku ļaudis. Kas pratis attīstīties, apstrādā lielas platības un gādā arvien jaunāku un modernāku tehniku, tādējādi mehanizējot darbu. Tā ir iespēja kaut daļēji tikt galā ar lielo darbaspēka trūkuma problēmu.
Pēdējos gados Vircavas puses laukos ienāk jauna kultūra – ziemas mieži. Lai gan priecē, ka šogad labības cenas pēc desmit gadu pagrimuma sasniegušas rekordus (graudi pirkti pat par 150 un vairāk latiem tonnā), tomēr nežēlīgi augot arī citas izmaksas, piemēram, par minerālmēsliem.
Domājot par iedzīvotāju ērtību uzlabošanu, lēnītēm tiek sakārtoti ceļi. Uzlejot jaunu asfaltu trīsarpus kilometru garumā, visu trīs ciematu ļaudis pa labu segumu varēs nokļūt pagasta centrā. Grants ceļus regulāri greiderē, pašlaik to klājums vairs netiek tā bojāts, jo nebrauc smagā cukurbiešu vešanas tehnika, kas iepriekšējos rudeņos segumu pamatīgi izdangājusi. Tiesa, jau dodoties no lielās šosejas uz pagasta centru, asfaltēto ceļu veido ielāps pie ielāpa. Šoferi vērtē – lai gan labots, tas ir ļoti sliktā stāvoklī, jo aizvien parādās ne vien jaunas bedres un braukšanu traucē arī krasās seguma slīpuma maiņas. Problēmas mēģina risināt, sadarbojoties ar rajona galveno ceļu uzturētāju.
Dzīvokļu cenas desmitkāršojušās
Runājot par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un nekustamā īpašuma tirgu, Z.Caune zina teikt, ka arvien biežāk pilsētnieki pagastā jautājot par kādu apbūves gabalu. Pašlaik Zemgales labā aramzeme maksājot divarpus un pat trīs tūkstošus par hektāru.
Vircavai raksturīgi, ka 20. gadsimta vidū daudzi devās uz Baltkrieviju un Krieviju, aģitējot turieniešus pārcelties uz dzīvi Latvijā. Zeme laba, saimniekot padomju laikos varēja, tādēļ brauca ar”. Tādējādi izveidojušās apdzīvotas krievvalodīgo vietas. Taču agrākie saimnieki, kas pirms daudziem gadiem devās uz ārvalstīm, atguvuši savus īpašumus un laukus. Tie gan nepārceļas atpakaļ uz Latviju, bet mājokļus izīrē pašreizējiem iedzīvotājiem un zemi iznomā zemniekiem.
Patlaban trīsistabu dzīvokli Vircavā varot nopirkt par desmit piecpadsmit tūkstošiem latu, vēl pirms dažiem gadiem cena bijusi pat desmit reižu mazāka. Nekustamā īpašuma vērtību ietekmē arī tas, kā miteklī tiek nodrošināta apkure. Vircavā ir trīs daudzdzīvokļu mājas, Oglainē – četras, bet Mazlaukos – deviņas. Dažos namos katrs savu mitekli apsilda pats, bet citviet ierīkota kopēja apkures sistēma. Tad saskaņā ar dežūrgrafiku katra dzīvokļa iemītnieki ik pēc laika piestrādā par kurinātājiem.
***
Pašdarbības kolektīvi un interešu klubi
– Pirmsskolas vecuma bērnu tautisko deju kolektīvs “Mazulītis”
– Sākumskolas 1. – 2. klašu tautisko deju kolektīvs “Sprigulītis”
– Dāmu senioru deju kopa “Vakarvējš”
– Amatierteātris
– Interešu klubs “Nianse”
– Interešu klubs “Atvasara”
***
Gribētu straujāku attīstību
Aija Bērziņa, Vircavas pagasta bibliotēkas vadītāja ar 34 gadu bibliotekāres darba stāžu:
Domas par pagasta dzīves attīstību kopš neatkarības laikiem man ir divējādas – no vienas puses, bezdarbs arvien ir, naudas laukos cilvēkiem maz, taču var arī redzēt, ka ļoti daudzi vircavnieki bieži iegādājas jaunas un maina vecās automašīnas.
Labu darbavietu trūkums ir galvenais iedzīvotāju pesimisma iemesls, arvien nav atrisinātas apkures problēmas daudzdzīvokļu mājās. Mūsu bibliotēkā reģistrējušies ap 230 vircavnieku. Viņus interesē ne vien periodika un jaunākās grāmatas, bet arī iespēja lietot datorus ar interneta pieslēgumu. Pagaidām tāds ir viens, bet jau tuvākajā laikā būs vēl pieci. Tas viss lasītājiem pieejams bez maksas, savukārt, pielāgojoties citur strādājošajiem, ceturtdienās strādāju līdz pulksten septiņiem vakarā, lai katrs gribētājs varētu atnākt uz bibliotēku. Apmeklēju skaits palielinās, ierodas gan bērni, gan pieaugušie. Interesē labas grāmatas, enciklopēdijas.
***
Vircavas pagasts
Tas atrodas Latvijas centrālajā daļā, un tā kopplatība ir 10 096 hektāru.
Teritorija robežojas ar Jaunsvirlaukas, Platones, Sesavas pagastu un Bauskas rajona Viesturu pagastu.
Ir trīs ciemi – Vircava, Mazlauki un Oglaine. Pagasta centrs Vircava atrodas 13 kilometru attālumā no Jelgavas un 60 kilometru no Rīgas.
Pilsētu tuvums, kā arī labās satiksmes iespējas ir ekonomiskās darbības uzlabošanās pamats. Turklāt uz Jelgavu ar sabiedrisko transportu var nokļūt septiņas reizes dienā no jebkura ciema.
Lauksaimniecības zeme aizņem pagasta teritorijas lielāko daļu (77%), visa meliorēta. Zemes kadastrālā vērtība ir viena no augstākajām Latvijā – vidēji 272 lati par hektāru vai 64 balles.
Demogrāfiskā situācija
Vircavas pagastā 2007. gada sākumā reģistrēti 1734 pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā 2000. gadā, bet salīdzinājumā ar 2006. gada sākumu skaits sarucis par 30 iedzīvotājiem. Dabiskā vircavnieku kustība 2006. gadā: miruši 29, piedzimuši 20. Daži pārcēlušies uz dzīvi citās pilsētās vai strādā ārzemēs.
