Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, kas izdarīts pirms foruma «Sieviete uzņēmējdarbībā», liecina, ka aktīvajā vecumā (no 18 līdz 60 gadiem) Latvijā ar uzņēmējdarbību nodarbojas trīs procenti sieviešu un deviņi procenti vīriešu.
Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, kas izdarīts pirms foruma «Sieviete uzņēmējdarbībā», liecina, ka aktīvajā vecumā (no 18 līdz 60 gadiem) Latvijā ar uzņēmējdarbību nodarbojas trīs procenti sieviešu un deviņi procenti vīriešu. Kopumā sieviešu īpatsvars uzņēmēju vidē veido apmēram ceturto daļu.
Lai gan forumā izskanēja viedoklis, ka sabiedrībā pret sievieti uzņēmēju pastāv zināmi aizspriedumi, tomēr kopumā, kā liecina pētījums, attieksme ir toleranta. Ap 80 procentu sieviešu un 90 procentu vīriešu uzskata, ka sievietes var nodarboties ar biznesu. Tiesa, argumenti, runājot par jautājumu, kāpēc sievietes varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, bijuši atšķirīgi. Sievietes kā primāro minējušas pašrealizācijas iespējas. Pēc tam uzsvērušas izglītību, kā arī iespēju justies neatkarīgai un uzturēt ģimeni. Uzņēmējas kā galveno argumentu akcentējušas pašrealizāciju, savukārt vīrieši norādījuši uz vienlīdzību – katram ir tiesības to darīt. Otrs izplatītākais pamatojums – vēlēšanās.
Pētījuma dalībniekiem nav pretenziju arī pret sievas vai meitas iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Vienīgi ģimenēs, kur aug meitas, vecāki atbildēs bijuši piesardzīgi.
Kā sevi raksturo uzņēmējas?
Diskusijās fokusgrupās ar uzņēmējām risināti konkrētāki jautājumi. Mūsdienu sievietes uzņēmējas sevi raksturo kā spēcīgas personības, kas spēj spert izšķirošus soļus krīzes situācijās, kad viss jūk un brūk, kad agrāko struktūru vietā veidojas jaunas, bet nav kas tās vada. Šādos gadījumos iedarbojas princips «ja vajag, tad varu». Sievietes ir gatavas uzņemties risku arī, lai nodrošinātu sevi un vēl jo vairāk savu ģimeni. Apstākļu spiestas viņas ir spējīgas īsā laikā apgūt jaunas iemaņas un prasmes, kas ir aktuāli tirgus principiem, piemēram, grāmatvedību, likumdošanas pamatus.
Sievietes uzņēmējas jebkurā situācijā vēlas skaidri izprast spēles noteikumus, dot savu ieguldījumu. Viņas izjūt diskomfortu, ja atrodas situācijā, kuru nespēj kontrolēt.
Iesaistīšanās uzņēmējdarbībā tiek raksturota dažādi. Vienu sievieti sākt privāto darbību mudinājusi vēlme nodarboties ar ierasto un iemīļoto darbu. Samērā izplatīti ir piespiedu apstākļi: naudas trūkums, vēlēšanās uzturēt ģimeni, kā arī nepieciešamība uzņemties atbildību, arī, lai tiktu turpināts agrāk (ārpus privātajām struktūrām) sāktais darbs. Vēl uzņēmējas minējušas varas izjūtas un riska pievilcību (patīk, ka varu vadīt lietas, nevis būt pieticīga un pazemīga darba ņēmēja), kā arī nepieciešamību pēc dzīves dažādības.
Uzņēmējdarbību sievietes galvenokārt sākušas bez lielām līdzekļu rezervēm un kredītiem. Finansiālu un morālu atbalstu lielākoties viņas saņēmušas no kolēģiem un draugiem. Par svarīgu tiek atzīts ģimenes un dzīvesbiedru atbalsts – ne tik daudz naudas, cik morālā un konsultāciju ziņā. Tiesa, līdzekļu trūkums un nebūt ne vienkāršā iespēja dabūt kredītu tiek minēta kā galvenais no biznesa aktivitātēm atturošais un uzņēmējdarbību kavējošais faktors.
Labāk mazāk, bet labāk
Sievietēm raksturīga neliela apjoma uzņēmējdarbība. Taču mazā vai vidējā biznesa pārstāvēm ir svarīga kvalitāte. Sieviete vadītāja radusi uzņemties visu atbildību. («Strādāju ar grāmatvedību, lai saprastu visu naudas kustību. Praktiski visu turu savās rokās, par visu esmu atbildīga personīgi. Ja pati to izdaru, tad zinu. Bijām paplašinājušies krietni vairāk, bet tad kvalitāte kritās. To nevaru atļauties, labāk palieku pie mazāka, bet atbildu par to. Un neviens cits no tā necieš.»)
Uzņēmējām ir nozīmīgi, lai produkcija vai pakalpojums būtu videi draudzīgs un vajadzīgs cilvēkam, kā arī iespējas darboties tuvā, pazīstamā jomā. Profesionalitātes un kvalitātes dēļ sievietes ir gatavas strādāt ar lielu atdevi, pat apzinoties, ka tā tiek radīti potenciālie konkurenti. («Apzinos, ka ir jārada cilvēki, kas ir pieprasīti, un mēs mācām pēc labākās sirdsapziņas.») Kolektīvos, kas parasti ir nelieli, raksturīgas tuvas attiecības ar darbiniekiem. Sievietēm būtiska ir apzinīga finansiālo saistību izpilde.
Biznesā sievietes neizjūt atšķirības ar vīriešiem. Viņuprāt, visi ir pakļauti vienam riskam. Intuīcija rokrokā ar racionālu apsvērumu, plašu informāciju – tas nepieciešams, lai mazinātu risku. («Esmu nedroša tāpat kā jebkurš vīrietis. Pat visprofesionālākie aprēķini, visperfektākais menedžments globālas situācijas gadījumā var izrādīties čiks. Svarīgākais biznesā ir izjūtas un intuīcija, kas pamatojas uz zināšanām un aprēķiniem. Bet arī tas kādreiz var nenostrādāt.»)
Ietekme un savstarpējā solidaritāte – vāja
Likumdošanā uzņēmējas uzsvērušas solidaritātes nozīmi, kā arī nepieciešamību likumīgā ceļā sekmēt sieviešu darba ņēmēju iespējas strādāt un audzināt bērnus. («Vai mēs kā uzņēmējas izmantojam savu varu un iespējas, lai reāli palīdzētu sievietēm, kas strādā mūsu uzņēmumos?»)
Par pārāk vāju atzīta sieviešu ietekme varas augstākajos ešelonos, savukārt vīrieši sieviešu intereses nespēj pilnīgi izprast un pārstāvēt. Tādēļ netiek risinātas un pat izvirzītas problēmas, lai sekmētu sieviešu iespējas darba tirgū, ņemot vērā to, ka viņām vienlaikus jāaudzina arī bērni. Problēmas augstākā līmenī akcentēt un risināt ļautu arī sieviešu solidaritāte.
Uzņēmējas negatīvi vērtē to, ka pārāk maza vērība tiek veltīta sieviešu kontakttīklu veidošanai, bez kā nav iespējama ietekme sabiedrībā. Salīdzinājumā ar vīriešu kontakttīkliem tie ir ļoti vāji. (Esam pārāk aizņemtas savā darbā, profesijā, bieži vien aizmirstam būt sabiedriskākas. Bet ir nepieciešams satikties ārpus ģimenes un darba, trešajā – brīvā laika pavadīšanas – sfērā. Viss atkarīgs no tā, kā sevi uztveram – vai jūtamies vienas, vai turamies plecu pie pleca. Vīrieši to dara ļoti labi, viņiem ir klubi, un viņiem šī «spēlīte» labi padodas.) Savstarpējie kontakti, savi klubi vai plašāka atvērta demokrātiska organizācija palīdzētu risināt problēmas.
