Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas centrā atrodas paliels laukums, kam ir Oktobra vārds. Tiem, kas daudzmaz sekojoši līdzi Baltkrievijā notiekošajam, zināms, ka laukums kļuvis par kaimiņvalsts simbolu.
Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas centrā atrodas paliels laukums, kam ir Oktobra vārds. Tiem, kas daudzmaz sekojoši līdzi Baltkrievijā notiekošajam, zināms, ka laukums kļuvis par kaimiņvalsts simbolu. Savu roku notikušajam nav pielikusi kāda tūrisma vai informācijas aģentūra, bet gan valsts vara. Pareizāk būtu teikt, tie, kas ir neapmierināti ar to. Oktobra laukumā jau kuro dienu mītiņo Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji, kas prezidenta vēlēšanas sauc par klaju falsifikāciju un brīvas iedzīvotāju gribas izpausmes apspiešanu.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas starptautiskie novērotāji jau atzinuši, ka par īsti demokrātiskām un pietiekami atklātām šīs vēlēšanas laikam var nosaukt tikai tajās uzvarējušais Aleksandrs Lukašenko. Ieskaitot viņa vadītās valsts milzīgo varas mašīnu. Protams, vēl ir arī cita veida ziņojums, un to uzrakstījuši novērotāji no Neatkarīgo Valstu Savienības (bijušās PSRS). Viņiem viss bijis skaidri saprotams, atklāti redzams un šaubas nav radījis. Tas nekas, ka iepriekšējās vēlēšanu dienās nobalsoja trešdaļa reģistrēto vēlētāju, ka urnām, kurās tika iemesti biļeteni, bija spraugas, kurās iebāžams pirksts, ka starptautiskie un nedaudzie opozīcijas novērotāji bieži vien nemaz nevarēja redzēt, kā pēc uzturēšanās balsošanas kabīnēs, vēlēšanu biļeteni nonāk urnās. Daudzviet varēja novērot, ka iecirkņos gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan 19. martā dažviet uzturējās un rīkojumus vēlēšanu komisijām nodeva “biedri civilā”. Vairumā gadījumu vēlēšanu biļetenu skaitīšanas procesā praktiski vienīgais, ko novērotāji varēja redzēt, bija komisijas locekļu muguras, turklāt no visai pieklājīga attāluma. Tāpēc pašlaik zināmie A.Lukašenko uzvaras 82,6 procenti nemaz neliekas tik pārsteidzoši.
Tomēr tā ir tikai medaļas viena puse. “Ziņas”, esot starptautisko novērotāju grupas sastāvā, varēja izsecināt, ka pašreizējais Baltkrievijas prezidents, ticamākais, uzvarētu arī tad, ja nebūtu iepriekš minēto un neminēto aizdomīgo momentu. Pašlaik šīs kaimiņvalsts sabiedrība vairumā vēl nav pilnīgi gatava kaut ko mainīt pastāvošajā dzīves kārtībā. Cilvēkus pilnībā apmierina tas, ka praktiski visur dominējošais ir valsts un kolhozu īpašums. Algas gan nelielas, toties valsts par komunālajiem pakalpojumiem prasa smieklīgu samaksu. Vairums iedzīvotāju gan neuzdod jautājumu, kas par to visu maksā patieso cenu. Zināms, ka bezmaksas siers atrodams vien peļu slazdos. Tāpēc daudzreiz dzirdētās runas par to, ka Baltkrievijas ekonomika faktiski turas uz Krievijas energonesējiem un izejvielām, nebūs bez pamata. Tikpat svarīgi ir tas, ka Baltkrievijas iedzīvotājus pamatīgi nobiedējusi PSRS izjukšana deviņdesmito gadu sākumā un ne visai veiksmīgie pārkārtojumi ekonomikā. Tāpēc pēc dažiem gadiem pie varas nonākušais A.Lukašenko sabiedrībā kopumā tiek uzskatīts par stabilitātes, drošības un miera iemiesotāju. Ņemot vērā tur valdošo ļoti padomisko mentalitāti, atliek vien secināt, ka vismaz nākamo piecu gadu laikā nekas daudz Baltkrievijā nemainīsies. Kā varēja noprast no vietējo opozicionāru sacītā, ja arī pēc pieciem gadiem Luka nolems varu atdot, viņš jau savlaicīgi parūpēsies par savu ideju un darbu cienīgu mantinieku.
Tā ka atliek vien secināt, ka par demokrātiskām, godīgām un neatkarīgām 19. martā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nekādi nevar uzskatīt. Tāpat kā par nopietnu opozīciju šajā valstī pagaidām iespējams runāt vēlējuma formā. Drīzāk tā ir tikai iedīglī.
