Labāk miljons draugu nekā miljons rubļu – šo atziņu jau trešo vasaru darbos apliecina ukraiņu jaunieši Leonīds Kanters, Diāna Karpenko un Tatjana Meļņičenko, kas piektdienas pēcpusdienā jelgavniekus pārsteidza ar izrādi Driksas ielā.
Labāk miljons draugu nekā miljons rubļu – šo atziņu jau trešo vasaru darbos apliecina ukraiņu jaunieši Leonīds Kanters, Diāna Karpenko un Tatjana Meļņičenko, kas piektdienas pēcpusdienā jelgavniekus pārsteidza ar izrādi Driksas ielā.
Trijotne, kuras profesionālā izglītība saistīta galvenokārt ar televīzijas raidījumu veidošanu, darbojas grupā, kas īsteno pasaules apceļošanas projektu: tā mērķis ir iepazīšanās un kultūras zināšanu apmaiņa ar ļaudīm ceļojuma maršrutā. Entuziasti ceļo par personīgajiem līdzekļiem, brauc ar gadījuma mašīnām, nakšņo teltīs.
Par komunikācijas vietu izvēlēta iela. Ņemot vērā apceļoto un apceļojamo zemju dažādību, saziņai nereti noder vien žestu valoda (“Esam bijuši, piemēram, Tibetā – apvidos, kur cilvēki nerunā pat ķīniski, tikai tibetiski,” sacīto ilustrē Leonīds), bet tēmas, ko ceļotāji izmanto, lai ļaudis ieinteresētu, sniedzas no kulinārijas tradīcijām (boršča publiska gatavošana) līdz ielu teātrim, ko viņi bija izvēlējušies arī šai reizei. Piektdienas vēlā pēcpusdienā Driksas ielā ritēja izrāde par tēmu “Mēs visi esam vistu kūts iemītnieki”, kurā valodas radniecīgumu improvizācijas teātrim apliecināja gan skatuvisko izteiksmes līdzekļu nosacītība, gan skatītāju iesaistīšana.
“Ne vienmēr cilvēki saprot, ko vēlamies, lai viņi dara, un, ja arī saprot, atsaucība var būt dažāda,” stāsta Leonīds, komentējot jelgavnieku labvēlīgo, bet atturīgo attieksmi. “Iepriekšējā pieturvietā Šauļos, piemēram, atsaucīgāki nekā tie, kas mūs vēroja uz ielas, bija tie, kas lūkojās pa tuvējās mājas logiem – viņi pat aicināja ciemos. Prāvs ļaužu pulks mūs vēroja Baltkrievijā, kur, tiesa gan, iznāca iepazīties arī ar aizturēšanas telpām, jo spontānu ielu izrādi varas iestādes tur klasificē kā nesankcionētu pulcēšanos. Tā ka mums klājas patiesi dažādi,” viņš rezumē.
Projekta simbols ir jauniešu pastāvīgā “ceļabiedre” izrāžu “dalībniece” taburete. Katru gadu par ceļojuma galamērķi izvēlēts savs okeāns, un, nonākot tā krastā, necilā mēbele pārtop piemineklī veiksmīgi īstenotajam projekta posmam. Pagājušovasar pieminekli taburetei kijevieši atklāja pie Indijas okeāna Kirindas ciemā Šrilankā, vēl pirms gada – Atlantijas krastā Larošelā Francijā. Šovasar, ceļojot pa Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, grupa iecerējusi 90 dienās sasniegt Špicbergenu pie Ziemeļu Ledus okeāna robežām.
Zīmīgi, ka izrāde “Vistu kūts” Jelgavā notika Driksas ielā pie “Pilsētas pasāžas”, kur vēl nesen slējās daudzdzīvokļu namu grausti, tautā iesaukti par “kurjatņikiem”.
