Lai arī Jelgavā lielveikali ir saauguši kā sēnes pēc lietus, mazie veikaliņi saglabājuši savus pastāvīgos pircējus.
Lai arī Jelgavā lielveikali ir saauguši kā sēnes pēc lietus, mazie veikaliņi saglabājuši savus pastāvīgos pircējus.
Herta vispār ir lielveikalu piekritēja. Viņai patīk pašai nesteidzoties uz iesaiņojuma izpētīt kaloriju skaitu un realizācijas termiņus, taču nelieli, īpaši, specializēti veikali ir ļoti vajadzīgi.
Pēc draudzeņu ieteikuma Herta nolēma apmeklēt zemnieku saimniecības «Zelta vārpa» maizes veikalu gandrīz uz Pasta un Svētes ielas stūra. Starp citu, vēl viena «Zelta vārpas» tirgotava atrodas iepretim Pils aptiekai un trešā – Ganību ielas apkaimē.
Ceturtdienas rītā veikalā pircēju nebija. Iepazinusies ar piedāvāto, Herta konstatēja, ka galvenais «spiediens» ir uz kviešu miltu izstrādājumiem. Te nopērkami augstākā labuma (Ls 0,22 par 1 kg) un 1. šķiras (Ls 0,17 par 1 kg) milti. Tad ļoti dažādie baltmaizes batoni. Cena – sākot no 10 santīmiem (no 2. šķiras miltiem). Kupli uzrūgušie kukulīši spīdina zeltainos sānus un liek aizmirst par dažādām svara vērotāju kustībām un šķiedrvielām bagātu uzturu. Ļoti lielā izvēlē bulciņas. Arī to cenas – ļoti pieņemamas: sākot no 6 santīmiem. Tā nu, izvēlējusies pītu baltmaizi par 20 santīmiem ar magonēm un mazas apaļas maizītes par 4 santīmiem gabalā, Herta jutās apmierināta. Maize bija svaiga un garšīga. Ar rupjmaizi gan tā trūcīgāk – trīs veidu formas maizes un klona rupjmaize. Uz letes arī bija novietota uzskatāma shēma, cik rievu ir jābūt no attiecīgās šķiras miltiem ceptai baltmaizei. Herta tikai īsti nesaprata, kam tā vajadzīga, – pircējiem, lai pārdevējas viņus neapkrāptu, vai arī pārdevējām, lai, pat pamostoties no naktsmiega, zinātu, ka 2. šķiras baltmaizes klaipiņam ir par vienu svītru mazāk nekā no 1. šķiras miltiem ceptajai.
Vēl patīkami ir tas, ka veikalā ir nocenota iepriekšējā dienā ceptā maize.
Tā, labās iepirkšanās spārnota, Herta piektdienas pēcpusdienā atkal ieradās pēc maizes. Aina bija mazliet cita. Rindā stāvēja četrpadsmit cilvēku. «Nekas,» viņa nodomāja, «rinda tikai norāda uz produkta kvalitāti».
Pēkšņi atskanēja skaļa pārdevējas balss: «Ko jūs, rindā stāvot, sapņojat! Nevarat izdomāt, kādu maizi gribat!» Tantiņa klusiņām taisnojās, ka ar tik melnu garozu maizi viņa nemaz nevar ēst un lūdza citu klaipiņu. «Tā taču ir cita maize. Mēs taču jau kasē izsitām,» turpināja purpināt pārdevēja, tomēr iedeva nabaga pircējai citu, gaišāku klaipiņu. Starp citu, tante pirka formas rupjmaizi, un tā ar gaišāko garozu maksāja tieši vienu santīmu mazāk…
