Tie augļu koki un krūmi, kas šopavasar uzziedēja un turpina plaukt, salnās cietuši maz.
Tie augļu koki un krūmi, kas šopavasar uzziedēja un turpina plaukt, salnās cietuši maz. Aptaujātie nozares eksperti un augļkopji atzīst, ka ražas nebūs dārzos, kas apsala janvārī un februārī. Tuvāko nedēļu laikā Latvijas Augļkopju asociācija plānojusi apkopot biedriem nodarītos zaudējumus un nepieciešamības gadījumā lūgt valdībai kompensācijas.
Kad “Ziņas” LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētajam profesoram doktorantūras studiju programmas “Augļkopība” vadītājam jautā par šābrīža situāciju augļudārzos, viņš viesojas dzērveņu un krūmmelleņu saimniecībā “Strēlnieki” Jūrmalā, kur Bulduros saimnieko Jānis Bierands. “Dzērvenes zied, mellenēm pumpuri vēl tikai veidojas,” profesors prognozē, ka šajā kūdras purvā raža varētu būt laba, jo no vienas puses to pasargā kāpas, bet no otras – polderis. Savukārt citur, kur pirms dārza ierīkošanas nav domāts par vēja aizsargstādījumiem, sals kokus un krūmus krietni apskādējis.
Plūmju, ķiršu un aveņu būs maz
Šovasar un rudenī augļu un ogu raža būs par 40 – 50 procentiem mazāka nekā iepriekšējos gados, jo aizvadītās ziemas netipiskajos laikapstākļos cietuši augļu dārzi gandrīz visā Latvijā, vērtē Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. Augļu koki un ogu krūmi janvārī, kad Latvijā bija vērojams pavasarīgs laiks, sāka dzīt pumpurus, bet februārī daudzi cieta salā. Arī rudenī ciete no vainaga un stumbra nepārgāja uz saknēm, tāpēc daudz kas nosalis. “Visvairāk cietuši avenāji, kas Vidzemē izsaluši gandrīz pilnībā, zaudējumus prognozē melleņu audzētāji, īpaši tie, kas dārzus ierīkojuši nesen. Ievērojami mazāka būs arī plūmju un ķiršu raža,” saka M.Rudzāte. Viņa uzsver, ka salā bojā gājuši augļu koku jaunie dzinumi, kas nozīmē – cietīs arī nākamo gadu ražas.
Latvijas Augļkopības institūta vadošais pētnieks agronomijas zinātņu doktors augļkopības speciālists Edgars Rubauskis nav tik skeptisks. It kā pēkšņo ziemu grūtāk bija pārlaist dienvidnieciskajām kultūrām – ķiršiem, plūmēm, bumbierēm un avenēm. To ziedpumpuri pavasarī bijuši sausi un nobiruši, jo siltajā janvārī salīdzinoši īsā miera perioda dēļ šīs kultūras “pamodās” un saplauka. Arī viņa dārzā Jelgavā bumbieru šogad nebūšot. Tiesa, tikai dažās saimniecībās koki nosaluši pilnībā – daudz kur tikai līdz pusotra metra augstumā, bet galotnes pilnas zaļu lapu. Ābelēm miera periods garāks, tāpēc siltajā janvārī tās vēl “cieši gulēja” un līdz ar to tagad bagātīgi zied. Taču, piemēram, M.Āboliņš, kam sešos septiņos hektāros intensīvais ābeļdārzs izveidots Sesavas pagasta “Osīšos”, lielu ražu neprognozē. Normālā gadā Latvijā varētu iegūt no 10 līdz 15 tonnām ābolu, šoruden būšot labi ja septiņas. Kociņi zied vidēji.
Cietušie var sākt ražot periodiski
Līdzīgi kā netipisku laikapstākļu gados notiek ar ābelēm, kad vienu gadu tās neuzzied, bet nākamajā dod bagātīgu ražu, varētu būt arī ar plūmēm un citām cietušajām kultūrām. E.Rubauskis pieļauj, ka periodiski varētu sākt ražot arī saldie ķirši, daudzviet bumbieres.
Aizvadītā ziema, pēc ekspertu teiktā, iespējams kalpos kā brīdinājums tiem augļkopjiem, kas dārzus tikai grasās ierīkot. Rūpīgi jāizplāno, vai kailsala laikā vieta būs pasargāta no vējiem. Piemēram, Guntis Ofkants, kam ābeļdārzs izveidots Tukuma rajona Milzkalnē, vērtē: “Mana saimniecība ir kā siltumnīcas apstākļos, no sliktiem laikapstākļiem pasargātā vietā. Ķiršos un plūmēs pēc bagātīgās ziedēšanas jau aizmetušies auglīši, ābeles baltas.” Viņa saimniecībā visas kultūras sola labu ražu.
Cer uz cenu paaugstinājumu
Augļkopju asociācijas vadītāja uzsver, ka atbalsts nepieciešams, jo cietušie dārzi jāatbrīvo no bojātajiem augiem, kas ir iespējamie infekciju perēkļi. Nepieciešamās kompensācijas apmērs varētu būt līdz vienam miljonam latu. Asociācijā ir aptuveni 700 augļkopju.
A.Rudzāte atzīst, ka šogad augļu un ogu cenas būs ievērojami augstākas, jo Lietuvas un Polijas augļkopji šoziem cietuši vēl lielākus zaudējumus. Uz to cer arī mūsu puses dārzu īpašnieki.
Taču vienlaikus negatīvus vārdus zemnieki vērš uz Zemkopības ministrijas darbu – lauksaimnieki joprojām nevar apdrošināt savus dārzus un sējumus, jo ministrija nav ieviesusi risku vadības sistēmas koncepciju.
