Pašvaldības ir gandarītas, ka par vienu procentu palielināta to ieņēmumu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Pašvaldības ir gandarītas, ka par vienu procentu palielināta to ieņēmumu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tomēr nosacījums iesaldēt algas neapmierina, jo liela daļa laukos saņem minimālo.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā par IIN, paredzot no nākamā gada mainīt procentuālo nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu, palielinot pašvaldību daļu līdz 80 procentiem. Tā kā ar nākamo gadu palielināts ar IIN neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, likumprojektā mainīts šā nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetu attiecīgi 20 un 80 procentu apmērā. Pašlaik tas ir 21 un 79 procenti.
5,5 procentu vietā – viens procents
Pašvaldības vēlējās, lai nākamajā gadā tām pārskaitītu 84,5 procentus IIN nodokļu ieņēmumu, bet valdība uzstāja, ka nepieciešams saglabāt pašreizējo situāciju. Septembra beigās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ar finanšu ministru vienojās par kompromisu. Valdība IIN pašvaldību daļu paaugstināja līdz 80 procentiem, taču vietvarām nodokļa šā gada ieņēmumu pārpildi virs prognozes jāapņemas visu neizlietot, bet daļu novirzīt, lai segtu izdevumus nākamajā gadā. Kā arī iespēju robežās darba algu fondu nevajadzētu palielināt vairāk nekā par inflācijas pieauguma procentiem.
Atšķirīgi viedokļi LPS un valdība palika par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam – LPS to prasa 107,7 miljonu latu apmērā, bet valdība plāno 7,15 miljonu latu.
Puses vienojās paredzēt dotācijas no valsts budžeta ar Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai – 60,55 miljonus latu, ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas programmas īstenošanai – 0,96 miljonus latu.
Izglītības un kultūras pasākumiem pašvaldībām no valsts budžeta paredzēts atvēlēt 304,29 miljonus latu.
Ne visu izdevies saskaņot
Pašvaldības prasa savās pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu algām un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju 20,20 miljonu latu apmērā un investīcijām 100 miljonus latu. Savukārt valdība paredz mērķdotāciju tikai pirmsskolas iestāžu pedagogu algu paaugstināšanai un sociālajām iemaksām 12,10 miljonu latu apmērā un investīcijām 20,87 miljonus latu.
Nesaskaņoti palikuši viedokļi par pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam nākamajam gadam. Puses nav vienojušās arī par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam. Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumam LPS pieprasa 75,27 miljonu latu, bet valdība pēc sarunām ar Lielo pilsētu asociāciju to paredz palielināt tikai līdz 65 miljoniem latu. Šāds valdības viedoklis par šo dotāciju nenodrošina Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma izpildi līdzekļu trūkuma dēļ.
Neņem vērā algas palielinājumu
Aptaujātie mūsu rajona pašvaldību vadītāji pauž, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kā “dabā” izskatīsies starp LPS un valdību panāktā vienošanās, jo grāmatveži vēl nav beiguši aprēķinus. Pašvaldību vadītāji vispirms norāda uz minētajiem nosacījumiem, kas viņiem jāievēro. Proti, šogad jāatstāj iekasētā IIN rezerve, nevar iztērēt visu līdz pēdējam santīmam. Šogad šā nodokļa ieņēmumi pildās visai labi. Otrkārt, pašvaldību darbinieku algu fondu nevar paaugstināt vairāk par inflācijas līmeni. Pagastu vadītāji ir sarūgtināti, ka valdība nav ņēmusi vērā nākamā gada minimālās algas kāpumu no 120 līdz 160 latiem. Tas veidos būtisku palielinājumu, jo lauku pašvaldībās to saņem diezgan daudz darbinieku.
Rajona Padomes priekšsēdētāja un Jaunsvirlaukas pagasta vadītāja Inta Savicka atzīst, ka pie tiem pieder gan sociālās mājas, gan tehniskie darbinieki, gan auklītes pirmsskolas iestādēs, gan citi darbinieki. “Ja sameklēti darbinieki, kas ir zinoši un savā vietā, viņus negribas zaudēt. Bet algu minimāla paaugstināšana, kad tik strauji kāpj pārtikas preču un pakalpojumu cenas, nozīmē, ka cilvēki no zemu atalgota darba muks. Vai tiešām kāds tic, ka uz šo algu rēķina varēs samazināt inflāciju? Protams, ja darba samaksa būtu tūkstošos, būtu citādi.”
“Skumji, ka šādos apstākļos finanšu ministrs pauž, ka neesam pelnījuši vairāk par valstī vidējo atalgojumu, kas nesasniedz 400 latu. Lauku pašvaldību darbinieki jau tā saņem mazāk nekā pedagogi, bet pagastu vadītāji – mazāk nekā vietējās skolas direktori. Uz vienas rokas pirkstiem mūsu rajonā var saskaitīt pašvaldības, kur tā nav. Rajonā tikpat kā nav pagastu vadītāju, kuru atalgojumu iespējams pielīdzināt kādas ministrijas departamenta vadošo darbinieku darba samaksai. Mēs tūkstošus nesaņemam, taču atbildība un darba apjoms nav mazāks.”
Glūdas pagasta priekšsēdētāja un Latvijas Pagastu apvienības pārstāve Lauma Kalvāne norāda, ka algas palielinājumu katrā pašvaldībā paredz darba samaksas nolikums. Tajā atalgojums piesaistīts minimālajai algai, un šādā gadījumā tas būtu maināms, kas savukārt ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu.
Savs vārds būtu jāsaka arodbiedrībai
Rajona Padomes priekšsēdētājas vietnieks un Vircavas pagasta vadītājs ir gandarīts par viena procenta ieņēmumu palielinājumu no IIN, taču tāpat kā citi bažījas par atalgojumu. Pagastu vadītāji pauž, ka te darbs būtu pašvaldību darbinieku arodbiedrībai. No mūsu rajona tajā iesaistījušies tikai dažu pagastu – Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Elejas, Glūdas – strādājošie. Šajās dienās arodbiedrības pārstāvji dodas uz tikšanos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Pagastu budžetā nozīme ir tam, ka valsts finansē tikai to pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu palielinājumu, kas veic piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību. Pārējo atalgojums ir pašvaldības kompetencē.
Rūpju lokā – skolēnu pārvadājumi
L.Kalvāne par daudz ko norūpējusies. Tostarp, vai skolēnu autobusa reiss, kas no nākamā gada tiks iekļauts sabiedriskā transporta pamatreisā, būs izdevīgāks par līdzšinējo praksi, kad skolēnus no mājām uz izglītības iestādi un atpakaļ veda no vietējā uzņēmuma “Daile agro” nomāts transporta līdzeklis. Diezin vai. Vietējais šoferis ceļu mēroja no Nākotnes ciema, bet sabiedriskais pārvadātājs brauks no Jelgavas. Tātad jau uzreiz redzams izmaksu kāpums.
Z.Caune stāsta, ka rajona pašvaldība Autotransporta direkcijai iesniegusi virkni maršrutu, kas kalpo kā skolēnu reisi, bet atbalsta gadījumā turpmāk tos varētu apkalpot sabiedriskais transports. Tas ļautu atjaunot satiksmi Platones, Lielplatones un Elejas pagasta daļā, kur savulaik rosība panīka, jo likvidēja pasažieru pārvadājumus uz ceļa paralēli Elejas šosejai. Z.Caune pauž, ka šo reisu izdevumus segšot no ES līdzekļiem atbilstoši ES direktīvai. Tas ir pretrunā ar Autopārvadātāju asociācijas pausto, ka nekas nebūs par brīvu. Kilometra izcenojumus noteiks rajona Padome un kā sabiedriskā transporta līdzekļos, nevis nomātos vai pašvaldības autobusos, šajos reisos būs jāpērk biļetes un par tām jāmaksā.
