Džuliuss Roberts Openheimers (1904 – 1967). Amerikāņu fiziķis, tā saucamā Manhetenas projekta (kas izstrādāja pirmo atombumbu) vadītājs.
Džuliuss Roberts Openheimers (1904 – 1967)
Amerikāņu fiziķis, tā saucamā Manhetenas projekta (kas izstrādāja pirmo atombumbu) vadītājs. Dzimis Ņujorkā ebreju izcelsmes ģimenē. Jau 25 gadu vecumā Openheimers kļuva par teorētiskās fizikas profesoru Berklejas universitātē. 1936. gadā viņš iestājās komunistiskajā partijā. 40. gadu sākumā ASV prezidents Rūzvelts apstiprināja finansējumu atombumbas izstrādei. Openheimers izstrādāja detalizētu konstrukcijas plānu masu iznīcināšanas ierocim, uzņēmās Manhetenas projekta vadību. 1945. gadā Japānā nomestās atombumbas Openheimers nosauca par politisku lēmumu, neuzņemoties par to atbildību. 1949. gadā ASV valdība piedāvāja Openheimeram izstrādāt ūdeņraža bumbu, taču no šā piedāvājuma viņš atteicās ētisku apsvērumu dēļ. 1954. gadā prezidenta Eizenhauera laikā ietekmīgais zinātnieks krita nežēlastībā – viņam tika pārmesta sadarbība ar komunistisko partiju.
Helēna Rubinšteina (1870 – 1965)
Poļu izcelsmes kosmētiķe, kas radījusi savā vārdā nosauktu pasaulslavenu kosmētikas firmu. 1902. gadā viņa emigrēja uz Austrāliju, kur atvēra savu skaistumkopšanas salonu. Rubinšteina piedāvāja bezmaksas konsultācijas un pašas gatavotu krēmu, ar ko iekaroja austrāliešu sieviešu sirdis, tad izveidoja skaistumkopšanas salonus vispirms Londonā, Parīzē, pēc tam ASV. Otrajam pasaules karam beidzoties, Rubinšteinas skaistuma impērija jau bija iekarojusi visu pasauli. Nemitīgi uzlabojot savu produkciju, attīstot jaunas tendences kosmētikas laukā, Rubinšteina kļuva slavena ar devīzi, ka ikviena sieviete var būt skaista. Turklāt viņa pirmā ieviesa ārstnieciskus ķermeņa kopšanas līdzekļus, kā arī vīriešiem domātus kosmētiskos produktus. Daudz no sava kapitāla Rubinšteina ziedojusi labdarībai, bijusi arī aizrautīga mākslas darbu kolekcionāre.
