Arī laukos pircējus var noturēt ar svaigu preci un piedāvājuma dažādību.
Arī laukos pircējus var noturēt ar svaigu preci un piedāvājuma dažādību
Kamēr dažviet laukos tikai reizi nedēļā gluži kā padomju laikos gaida atbraucam autoveikalu ar puskaltušu pāris veidu maizi un konserviem, ir ciemi, kur tirgotāji pat konkurē.
Sestdienas vakarā pirms pulksten 22 Sidrabenes pagasta Emburgā pie firmas “Pārstrauti” veikala durvīm valda liela rosība. Lielākoties gan jaunieši tur pulcējas bariņā, cits citu steidz pārrunāt skaļākā balsī, malkojot alu vai citus grādīgus dzērienus. Šajā janvāra vakarā tas ilgāk izdodas ne tikai tāpēc, ka ir silts, bet arī tādēļ, ka laukos veikals nedēļas nogalē strādā līdz pulksten 22. Turpat blakus esot arī diezgan laba bode, bet to slēdz stundu agrāk.
Tā ir liela uzdrošināšanās – pirms vairāk nekā gada emburdznieki teica par Zaigas Mālas domu turpat aiz pagasta padomes ēkas atvērt veikalu. “Tagad jau ir tā, ka laukos biežāk kaut ko likvidē, nevis atklāj,” saka uzņēmēja, kas ir arī vietējās skoliņas ēdnīcas saimniece. Viņa teic – tik vai tā regulāri jābraukā pēc pārtikas precēm, tāpēc tirgotavas uzturēšanu var apvienot ar darbošanos divās vietās.
Pulcēšanās vietu trūkums pagasta centrā bija iemesls, kādēļ nolemts vasarā blakus veikalam ierīkot āra kafejnīcu. Tajā pasēdēt atnāk dažāda vecuma ļaudis, bet vakaros tur lielākoties redz jauniešu sejas. Pārdevēja Juta Mežaroze, kas ir sava amata pratēja jau trīs gadus, novērojusi – uz veikalu biežāk nāk pensijas vecuma cilvēki un jaunie. Bet vislielākais pieprasījums pēc pārtikas un alkohola.
“Laucinieki ir samierinājušies ar cenu kāpumu,” spriež Juta, piebilstot, ka nereti pircēji izvēlas nevis lētāko, bet pat dārgāko produktu. Gaļu ved ik pārdienas, bet vairākus maizes veidus – katru dienu. Vietējie iecienījuši Bauskā cepto maizīti, bet no šīs nedēļas piedāvājumā arī klaipiņi no Sērenes. Lauku īpatnība ir arī tā, ka ne tikai gaļu, bet arī citas preces var iepriekš pasūtīt. Tad priekšniece no pilsētas vēlamo atved.
Atšķirība no pilsētas tirgotavām ir ne tikai tā, ka šeit vienā bodē nopērkami gan gumijas zābaki, gan pārtika. Lauku veikalā daudz retāk piedāvā akcijas preces. Kā atzīst Z.Māla, par lētāku cenu var pārdot tikai tad, ja tā rosina ražotājs. Dažkārt akcijā redzamas Jelgavā gatavotas desas vai kūpinājumu jaunumi.
Viņa arī novērojusi, ka savulaik valdības vīru skandinātais par lēto ārzemju cukuru diemžēl nav piepildījies. Lietuvā ražotais maksā vien santīmu lētāk par vietējo, kas laukos nopērkams pat par 85 santīmiem.
