Reiz sensenos laikos tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis – cilvēkēdājs vārdā Šreks.
Reiz sensenos laikos tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis – cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Šreka ēdienā piepeši atradās akla pele, gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki siventiņi nedeva miera ne mirkli. Tos visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads.
Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās glābt viņa līgavu – skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles.
Šajā uzdevumā Šrekam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kas bija gatavs darīt visu viņa labā, tikai ne apklust.
Ticat vai ne, bet filma «Šreks» tika demonstrēta Kannās, un tas, protams, kaut nedaudz norāda, ka šis darbs skatāms ne tikai pašiem mazākajiem.
Pilnmetrāžas datoranimācijas filmas iekļaušana Kannu festivāla konkursa programmā ir visai unikāls fakts – tas visā festivāla vēsturē notiek tikai piekto reizi un pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu ilga pārtraukuma.
Cik lasīts atsauksmēs par filmu, skatītāji atzinīgi (līdz asarām smejot) novērtē jautrās ironijas dozu «Šrekā». Filmā pārpārēm tiek arī apspēlēti neskaitāmi mūsdienu kinodarbi (to, protams, pamanīs vecāki, ne bērni), sākot no tādiem kases grāvējiem kā «Tīģeris un drakons» vai «Matrikss» (princese Fiona mētā kājas ne sliktāk kā Mišelas Jeo varone «Tīģerī un drakonā») un beidzot ar klasiskām Disneja animācijas filmām.
