Lai veicinātu un palielinātu vides aizsardzības efektivitāti, mūsu valstī ir nodibināts Latvijas Zaļais punkts, kas strādā, lai ieviestu ražotāju brīvprātīgās atbildības principu iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā.
Lai veicinātu un palielinātu vides aizsardzības efektivitāti, mūsu valstī ir nodibināts Latvijas Zaļais punkts (LZP), kas strādā, lai ieviestu ražotāju brīvprātīgās atbildības principu iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā. Tie atbilst visiem pasaulē zināmā Zaļā punkta (Der Grune Punkt) darbības principiem, nosakot, ka ražotājs, kas ražo un piegādā izejvielas vai iepakojumu vai iepako savu produkciju, vai arī realizē to, nodrošina izlietotā iepakojuma savākšanu.
Zaļā punkta sistēmas nodrošina efektīvu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, jo tajās bez valsts starpniecības cieši sadarbojas iepakojuma radītāji, lietotāji, savācēji un pārstrādātāji. Tās tiek veidotas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai iespējami lielāks izlietotā iepakojuma daudzums tiktu atkārtoti izmantots, nevis izmests atkritumu izgāztuvē. Otrkārt, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un valstu nacionālās likumdošanas prasības.
Latvijā tuvāko divu gadu laikā stāsies spēkā ES direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu prasības. Direktīvas pamatprincips ir visu šīs ķēdes dalībnieku dalītas rūpes par iepakojuma apsaimniekošanu. Pašlaik gandrīz ikviens ražotājs un tirgotājs Latvijā maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu, tā netieši iesaistoties izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā un uzņemoties daļu atbildības. Tas izriet no likuma par dabas resursu nodokli, kas stājies spēkā 1996. gadā un nosaka nodokļu likmes par visu veidu iepakojumu.
LZP aicina ieinteresētās puses – iepakojuma lietotājus un ražotājus, kā arī tirgotājus, produktu patērētājus, valsts un pašvaldību institūcijas – saskaņot rīcību kopēja mērķa vides kvalitātes nodrošināšanai.
Zaļais punkts dibināts 1990. gadā un Eiropā piedāvā vienotu tirgus zīmi visām nacionālajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmām, kas par savu darbības mērķi izvirzījušas ES direktīvas izpildi. Tā nosaka, ka līdz 2001. gadam katrā dalībvalstī ir jāizveido izlietotā iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēma, kas ļautu savākt no 50 līdz 65 procentiem no katrā valstī izlietotā iepakojuma. Izņēmuma statuss pašlaik ir Portugālei, Grieķijai un Īrijai, kam šis līmenis jāsasniedz 2005. gadā. Zaļā punkta sistēma darbojas astoņās ES valstīs (Vācijā, Francijā, Austrijā, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Luksemburgā, Īrijā), Norvēģijā, darbs sākts arī Austrumeiropā – Čehijā un Latvijā.
Tirdzniecības zīme «Zaļais punkts» Eiropas valstu iedzīvotājiem ir pazīstama kā simbols, kas apzīmē ražotāju atbildību par izlietoto iepakojumu un iedzīvotāju piedalīšanos resursu taupīgā izmantošanā. Katru gadu ES valstīs vairāk nekā 460 miljardu iepakojuma vienību tiek marķētas ar šo zīmi.
Zaļais punkts katrā valstī slēdz līgumus ar pašvaldībām un otrreizējo izejvielu savācējiem un pārstrādātājiem par iepakojuma dalītu vākšanu, nodrošinot visu iedzīvotāju, kā arī industrijas iesaistīšanos izlietotā iepakojuma reģenerācijā. Ir neiespējami iedomāties dzīvi 21. gadsimtā bez moderna iepakojuma, tāpēc sabiedrības interesēs ir darīt visu iespējamo, lai samazinātu tā ražošanas un izmantošanas kaitīgo ietekmi uz vidi.
LZP dibinātāji uzskata, ka izraudzītais darbības veids vides sakārtošanā Latvijā ir perspektīvs un paver jaunas iespējas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu optimizācijā. LZP par savu galveno mērķi izvirza iepakojuma reģenerāciju 45 procentu apmērā no valstī izlietotā iepakojuma nākamajos 10 gados. Tas vispirms attiecas uz ražošanā izmantotā iepakojuma samazināšanu, arī uz atkārtotu lietošanu, kur tas iespējams, uz otrreizējo pārstrādi un enerģijas iegūšanu sadedzinot vai kompostējot. Nevienai no šīm metodēm netiek piešķirtas priekšrocības.
LZP plāno veikt šo uzdevumu, izmantojot efektīvu līdzekļu plūsmu no iepakojuma ķēdes dalībniekiem uz pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem un izlietotā iepakojuma pārstrādātājiem. Atkarībā no iegūtās pieredzes šī shēma ir elastīgi jāmaina. Pašvaldības un ražotāji var izmantot jebkuru metodi. Nepieņemama būtu vienīgi tāda, kas samazinātu pārstrādes apjomu. Jāpiebilst arī, ka visi līgumi ar pašvaldībām, ražotājiem u.c. tiks slēgti uz ilgāku laiku un būs atjaunojami. LZP arī apņemas nodrošināt, lai tā darbībā, finansējumā, cenu struktūrās netiktu diskriminēti atsevišķi iepakojuma veidi. LZP izvirzītie mērķi ir sasniedzami tikai ar savstarpēju sadarbību un vispārēju ieinteresētību.
Lai atšķirības izlietotā iepakojuma savākšanas un pārstrādāšanas prasībās neradītu barjeras brīvai tirdzniecībai starp valstīm, ir izveidota PRO EUROPA (Packaging Recovery Organization Europa) – Zaļo punktu apvienība, kuras galvenais mērķis ir saskaņot dažādu nacionālo sistēmu darbību.
Izlietotā iepakojuma reģenerācija paredz:
samazināt ražošanā izmantotā iepakojuma daudzumu;
atkārtoti lietot iepakojumu, kur tas iespējams;
iepakojuma otrreizējo pārstrādi;
iegūt enerģiju, izmantoto iepakojumu sadedzinot vai kompostējot.
