Šodien vārdadienu svin daiļā dzimuma pārstāves vārdā Zanes un Zuzannas.
Šodien vārdadienu svin daiļā dzimuma pārstāves vārdā Zanes un Zuzannas. Pilsētas Domes pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» Ražošanas vadības organizācijas inženierei Zanei Ķincei ir interesanta viņas vārda priekšvēsture.
Zanes māmiņa pēc tautības ir krieviete. Tūlīt pēc kara viņa atbrauca uz Latviju un ļoti cītīgi sāka mācīties latviešu valodu. Te viņa iepazinās ar savu nākamo vīru.
– Kad mamma mani vēl tikai gaidīja, papus viņai uzdāvināja mazu glezniņu ar latviešu tautumeitu, bet mamma tajā laikā, uzlabojot latviešu valodas zināšanas, lasīja «Pūt vējiņi». Viņa vēl īsti nezināja, ka piedzims meita, bet jau zināja, ka grāmatas un glezniņas iespaidā mans vārds būs latvisks – Baiba vai Zane, – stāsta Zane Ķince.
Kad Zane mācījusies Jelgavas 2. vidusskolā, viņa bijusi vienīgā meitene ar tādu vārdu, arī paziņu lokā Zanes nav bijušas. Gadījies, ka kāds pat vēl pārjautājis, vai tiešām tāds vārds. Vēlāk Tehniskajā universitātē jau parādījušās vēl pāris vārdamāsas. Tagad jaunajā paaudzē Zanes esot stipri daudz.
Visos svētkos Zanes vīrs Ivars vienmēr viņai dāvina ziedus.
– Ar ziediem sākās mūsu mīlestība, – atceras Zane. – Ivars bija mana brāļa draugs un mani jau agrāk bija redzējis. Vienudien viņš mani solīja aizvest uz kādu neparastu vietu. Aizbraucām. Tad viņš sacīja:
– Skaties, tur tālumā tas baltais…
Ak Dievs, visa pļava bija kā nosēta naktsvijolēm! Tā arī sākās mūsu mīlestība – no naktsvijolēm, – stāsta Zane.
Ivara un Zanes mīlestība 2001. gadā svinēs Sudrabkāzas. Viņiem ir divas brīnišķīgas meitas – divdesmitgadīgā Kristīne un divpadsmitgadīgā Liene.
Zane ir ļoti saimnieciska sieviete. Brīvajā laikā viņai patīk saimniekot virtuvē, tādēļ arī šogad uz vārdadienu sanākušie viesi tiks cienāti ar kaut ko interesantu un neredzētu.
Visām vārdamāsām Zane novēl:
– Esiet vienmēr sievišķīgas, rūpējieties par savas ģimenes pavardu, tad arī pašas jaunākās Zanes pēc gadiem svinēs savas Sudrabkāzas!
