Nākamā gada 7. aprīlī savu kronēšanu gaidīs jau desmitā Zemgales Zeltene. Sekojot tradīcijai, konkursa noslēguma sarīkojumi tiek rīkoti latvisko saulgriežu – Lieldienu, Jāņu, Miķeļu un Ziemassvētku – laikā.
Nākamā gada 7. aprīlī savu kronēšanu gaidīs jau desmitā Zemgales Zeltene. Sekojot tradīcijai, konkursa noslēguma sarīkojumi tiek rīkoti latvisko saulgriežu – Lieldienu, Jāņu, Miķeļu un Ziemassvētku – laikā.
Desmit ieguvuma gadu
Nav šaubu, ka tāds pats būs arī vienpadsmitais. Ir prieks, ka līdz ar kārtējā cikla noslēgumu nepazūd kontakti ar meitenēm. Nodibināts Zemgales Zelteņu klubs, ko vada otrā Zemgales Zeltene Solveiga Krišāne. Klubā tiekas visu gadu finālistes. Pateicoties viņu aktivitātēm, stādīta aleja Svētē, palīdzēts «Latvijas keramikas» garajam kliņģerim iekļūt Ginesa rekordu grāmatā, pārstāvēta Latvija starptautiskās izstādēs, padarītas krāšņākas Jelgavas Latviešu biedrības jubilejas svinības, iepazīta Zemgale gan vēsturiskos pētījumos, gan tagadnes vērojumos un izjūtās. Šādai uzskaitei ir un būs turpinājums.
Par pasākuma ideju runājot, jāpiezīmē, ka joprojām tiek uzturēta pamatprasība – konkurss nedrīkst būt tikai meiteņu zināšanu un spēju pārbaude. Tam nav jādublē skola, bet zināšanas un prasmes jāpapildina, jārosina jaunām atklāsmēm.
Šajos desmit gados izmēģināti dažādi darba grupu (pedagogu) varianti. Arī šogad būs jaunums. Līdzās redzesloka paplašināšanai, ķermeņa izzināšanai un atraisītībai, mājturības nozarēm un psiholoģijas dziļumu meklējumiem meitenēm būs iespēja sevi pilnveidot uzvedības kultūrā, papildināt prasmi kontaktēties sabiedrībā.
Iepazīšanās turpināsies. Tāpat kā iepriekšējo gadu konkursa uzvarētājas, arī desmitās Zeltenes galvenā balva būs Zemgales tautastērps – tautas tikuma apliecinājums.
Guntis Krūmiņš, konkursa «Zemgales Zeltene» organizators
Ar skaistumu nepietiek
Kad Atmodas laikā atdzima Zelteņu kustība, arī Zemgale negribēja atpalikt no pārējiem Latvijas novadiem. 1989. gada Ziemassvētku laikā tika kronēta pirmā Zemgales Zeltene – Inta Jankova.
Pagājis vairāk nekā 10 gadu, kopš Baltijas valstis ieguvušas neatkarību. Latvija apņēmusies iekļūt Eiropas Savienībā, kur augstu tiek vērtētas nacionālās kultūras īpatnības. Žēl tikai, ka atdzīvinātā Zelteņu kustība palēnām apdzisusi, tā saglabāta tikai Zemgalē.
Lai iegūtu Zeltenes titulu, nepietiek tikai ar skaistu ārējo izskatu. Zeltenei jābūt latviskās mentalitātes uzturētājai, izglītotai un laikmetīgai jaunietei.
Gatavošanās finālam ilgst vairākus mēnešus. Ne tikai meiteņu dažādība, bet arī pedagogu sastāva maiņa katram konkursa ciklam rod savdabību.
Pagaidām konkursā piedalījušās tikai meitenes no Bauskas, Dobeles, Jelgavas rajona un pilsētas. Bet tas taču nav viss Zemgales novads! Jācer, ka Zelteņu kustība atplauks no Lejaskurzemes līdz Sēlpilij un Zeltene tiešām varēs pārstāvēt visu Zemgali.
Jānis Ābele, ilggadējs darba grupas pedagogs, LLU Humanitārā institūta direktors
Zeltene pēc kronēšanas
Dzīvei labpatikās iegrozīties tā, ka 1991. gadā ieguvu Zeltenes titulu. No šā brīža pagājuši vairāki gadi, konkurss ir pilnveidojies. Laikā, kad visa pasaule cenšas saglabāt pagātnes mantojumu, arī mēs latviskās tradīcijas turam godā – zinām, no kurienes nākam, kā dzīvoja mūsu senči.
Kas notiek ar meitenēm pēc konkursa? Katra fināliste var piedalīties Zemgales Zelteņu kluba norisēs. Kluba mērķis ir iesaistīt jaunus cilvēkus konkursa idejas pilnveidošanā. Svarīgākais, ka «Zemgales Zeltenei» ir jābūt neatkarīgi no sarežģītiem apstākļiem, jo konkurss izveidojies kā visa Zemgales novada svētki.
Solveiga Krišāne, otrā Zemgales Zeltene, Zelteņu kluba vadītāja
Uzdrīkstēties ielūkoties sevī
Gaidot rudens drēgnumu, miglu vālus, pūtinot kājas, gribas mazliet pasapņot. Dažkārt mani pārsteidz doma, ka pasaulē ir tik daudz vērtīga, ko klusībā ieslēdzam dziļā sirds kambarītī.
Mans lielais brīnums izplauka Ziemassvētku salā, «Zemgales Zeltenes» finālā, kad pēc vairāku mēnešu cītīga sevis pilnveidošanas darba kultūras nama zāle uzgavilēja mums – sešām drosminiecēm.
Visgrūtākais laikam bija uzdrīkstēties izcīnīt uzvaru pār savām bailēm. Taču soli pa solim, kopā ar pārējām konkursa dalībniecēm mācījāmies ne tikai iemīlēt dzimtās mājas, bet arī sajust pasauli.
Maldās tie, kas Zelteni uzskata tikai par kūku cepēju vai adītāju. Zeltenes jēdziens laika gaitā ir pilnveidojies.
Mainās prasības un ideāli, taču galvenais – skaidra sirds būs vērtība vienmēr.
Nenoliedzami, šis konkurss ir lieliska iespēja iepazīt sevi un citus. «Zemgales Zeltenes» dalībniecēm novēlu uzdrīkstēties ielūkoties sevī un atraisīt savam sapnim spārnus.
Anda Rimeika, Zemgales Zeltene ’99.
Konkursa noteikumi
Lai piedalītos konkursā, tāpat kā citus gadus, meitenēm jābūt vecumā no 17 līdz 25 gadiem, neprecētām, bez bērniem (dalībnieču uzņemšana notiks 7. oktobrī plkst.13 Jelgavas pilsētas kultūras namā)
Zemgales Zeltenes:
Inta Jankova, Solveiga Krišāne (Jelgava), Iveta Nereta (Jelgavas rajons), Siāra Zaneriba, Evija Ribnere (Jelgava), Inga Vjatere (Jelgavas rajons), Inese Misāne (Dobele), Ieva Bite (Jelgavas rajons) un Anda Rimeika (Dobele).
Desmit gados
Pārsteigumiem bagāto konkursa ceļu gājušas 254 meitenes: 84 no Jelgavas, 57 no Jelgavas, 56 no Dobeles un 57 no Bauskas rajona.
