Zemgales līdzenajos un auglīgajos laukos radīt labi nocietinātu vietu – pilskalnu – latviešiem bija visai grūti.
Zemgales līdzenajos un auglīgajos laukos radīt labi nocietinātu vietu – pilskalnu – latviešiem bija visai grūti. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Zemgalē ir vismazāk pilskalnu un vairums radīti mākslīgi. Taču to nelielais skaits nemazina pilskalnu kultūrvēsturisko vērtību, jo tieši seno zemgaļu pilskalnos visilgāk pretojās krusta karotājiem. Virsaiši Namejs un Viestarts, Mežotnes pilskalna aizstāvji Madis un Gailis un citi ierakstījuši nozīmīgu lappusi latviešu tautas senvēsturē.
Trijos Zemgales rajonos ir konstatēti un aprakstīti 24 pilskalni: Jelgavas rajonā – 4: Līču pilskalns jeb Sesku kalns Sesavas pagastā, Vilces un Sila kalns jeb Augstais kalns Vilces pagastā, Emburgas pilskalns Sidrabenes pagastā; Bauskas rajonā – 8: Mežotnes pilskalns un Vīna kalns Rundāles pagastā, Aužeļu pilskalns Ceraukstes pagastā, Kamārdes pilskalns Gailīšu pagastā, Pilveru pilskalns Bārbeles pagastā, Bruknas pilskalns Dāviņu pagastā, Čigānu kalns-pilskalns Vecumnieku pagastā, Velna kalns-nostāstu vieta Codes pagastā; Dobeles rajonā – 12: Tērvetes pilskalns jeb Cukurkalns, Klosterkalns un Zviedru kalns jeb Svētkalns Tērvetes pagastā, Dobeles pilskalns Dobelē, Incēnu jeb Dobes pilskalns Vītiņu pagastā, Meža kalns Vītiņu pagastā, Spārnu kalns īles pagastā, Kamradžu pilskalns jeb Cepļa kalns Penkules pagastā, Ogānu pilskalns un Dēliņkalns Naudītes pagastā, Ezerlūku pilskalns un Smiltnieku pilskalns Bikstu pagastā.
No tiem18 iekļauti LR kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi, bet seši ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi.
