Šoruden rapši Zemgalē sēti vairāk. Briselē spriež par iespējamiem šīs un citu kultūru platību ierobežojumiem nākotnē
Eiropas Parlamentā tiek diskutēts par vēlmi nākotnē ierobežot tādu kultūru audzēšanu, kas paredzētas tehniskam patēriņam, piemēram, biodīzeļa un biogāzes ražošanā. Tādējādi iecere varētu attiekties uz rapšu un kukurūzas sējumiem. Tikmēr lauksaimnieki priecājas par izcilajiem rapšu laukiem šoruden – pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, tie padevušies necerēti labi.
Zemgale ir īpaši pateicīgs reģions rapšu audzēšanai. Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Inese Robežniece stāsta, ka šogad Zemgalē šī kultūra audzēta vairāk nekā 40 tūkstošu hektāru platībā. Cik daudz rapšu iesēts šoruden, LAD vēl nevar pateikt, bet, pateicoties laika apstākļiem, kas ļāvuši savlaicīgi novākt graudaugu laukus un līdz augusta vidum to vietā iesēt ziemas rapšus, šķiet, ka dzelteni ziedošu lauku nākamvasar Zemgalē visticamāk būs vēl vairāk.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete nākusi klajā ar paziņojumu, ka Briselē tiekot diskutēts par ieceri nākotnē lauksaimniecībā ierobežot platības, kurās tiek audzētas kultūras, ko paredzēts izmantot biodīzeļa vai biogāzes ražošanai, piemēram, rapšus un kukurūzu, tehnisko produktu ražošanu aizstājot ar citām izejvielām, piemēram, atkritumiem vai jūras zālēm.
Kooperatīvās sabiedrības «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža «Ziņām» sniegt komentāru nevarēja, jo atrodas ārzemēs, bet biznesa portālam Nozare.lv viņš atzina, ka lēmums balstīts uz populistisku demagoģiju, ka pasaulē cilvēki mirst badā, bet Eiropā pārtika tiek «sadedzināta». Viņaprāt, šis apgalvojums attiecas tikai uz biogāzes ražošanu no kukurūzas. E.Ruža uzsvēris, ka Latvijā biodegvielas ražošana ir kā blakus process eļļas utilizācijai, jo lopbarības pieprasījums ir ievērojami lielāks par pārtikas eļļas pieprasījumu. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka rapša audzēšana atņem platības pārtikas ražošanai.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra atzīst, ka Latvijā rapši tiekot izmantoti pietiekami racionāli – gan pārtikas eļļas, gan biodegvielas ražošanai, bet rauši, kas paliek pāri, sēklas izspiežot, tiek izmantoti lopbarībā. Turklāt neviena kultūra nav tik labs dabiskais augsnes uzlabotājs kā rapši.
Aplūkojot Jelgavas novada laukus, A.Skudra secina, ka šogad rapši ziemai sagatavojušies izcili un grūti atcerēties, kad tie tādi bijuši iepriekš. Arī sējplatības, viņaprāt, ir lielākas. Pašreiz, kad naktīs gaisa temperatūra nokritusies zem plus sešiem grādiem, rapšu veģetācija ir apstājusies – tie neaug. «Rapšu sēja sākās ap 3. augustu, un laika apstākļi tam bija ļoti piemēroti. Pietiekamais mitrums un siltums rapšiem ļāva sadīgt četrās piecās dienās. «Tie zemnieki, kas ziemas rapšus iesēja līdz 10. augustam, ir vinnētāji, pēc tam sēšanu apgrūtināja spēcīgas lietavas, bet dubļos sēt nav jēgas, jo, trūkstot gaisam, augs nīkuļo,» skaidro A.Skudra.
Speciālists uzsver, ka, augiem dodoties klusajā jeb ziemas periodā, ir ļoti būtiski, vai tie sasnieguši noteiktus parametrus – saknes kakla diametram pie auga pamatnes jābūt ap desmit milimetriem, un uz stumbra vēlams būt vismaz astoņām, desmit lapām. Šogad rapša augi ir spēcīgi, pietiekami uzkrājuši barības vielas, tiem ir spēcīga sakņu sistēma, kas ļauj labāk pretoties nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem. ◆
