Tiesu administrācijas izsludinātajā konkursā uz divām tiesnešu vakancēm Zemgales apgabaltiesā pieteikušies četri kandidāti. Patlaban tiek veidota darba grupa, lai izvērtētu pretendentus.
Tiesu administrācijas izsludinātajā konkursā uz divām tiesnešu vakancēm Zemgales apgabaltiesā pieteikušies četri kandidāti. Patlaban tiek veidota darba grupa, lai izvērtētu pretendentus. Tiesu administrācijas preses sekretārs Gatis Tauriņš prognozē, ka konkursa rezultāts būs zināms novembrī.
Divi tienešu amata pretendenti Zemgales apgabaltiesā ir no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas – tās priekšsēdētāja Velga Gailīte un tiesnesis Andis Celms –, viens no Aizkraukles rajona tiesas – Inga Zālīte – un viens no Jelgavas tiesas – Juris Siliņš. Lai kļūtu par apgabaltiesas tiesnesi, nepieciešama trešā tiesneša kvalifikācija, tas ir, pretendentam jābūt vismaz ar desmit gadu nevainojamu praksi pirmās instances tiesā vai Zemesgrāmatu nodaļā.
Viena vakance Zemgales apgabaltiesā radās tādēļ, ka tiesnese Inta Lauka tika apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi. Viņa līdz šim praktizēja Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē, daudzkārt izskatījusi uzņēmumu maksātnespējas lietas. Otra vakance radās tādēļ, ka jelgavniece tiesnese Evelīna Matvejeva, kas Zemgales apgabaltiesā nodarbojās ar krimināllietām, nolēmusi sākt savu advokātes praksi. Viņa Jelgavas tiesā strādāja par tiesnesi no 1995. gada, bet Zemgales apgabaltiesā no 2005. gada. “Tepat vien Jelgavā turpināšu darboties,” teica E.Matvejeva.
V.Gailīte pēdējā laikā figurēja vairākās skandalozās lietās, piemēram, viņas pieņemtā lēmuma dēļ uz brīdi radās problēmas digitālās televīzijas krimināllietā, jo tika atcelts iepriekšējais pagarināt izmeklēšanas termiņu, un uz brīdi lieta bija palikusi bez procesuālā statusa. Jāatgādina, ka V.Gailīte figurē arī skandalozajā Jāņa Brūkleņa grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”. Viņa sevi tajā neatpazīstot, lai gan nenoliedz, ka ne reizi vien runājusi ar advokātu Andri Grūtupu.
A.Celms kādreiz strādāja Jelgavas tiesā, kur, piemēram, 2000. gadā izskatīja lietu par 100 000 latu izsaimniekošanu, kurā bija apsūdzēts toreizējās Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļas vadītājs Guntis Svikulis. A.Celms apsūdzētajam piesprieda divus gadus nosacītas brīvības atņemšanas, bet šo lēmumu atcēla Zemgales apgabaltiesa un nosūtīja atkārtoti izskatīt citas tiesas sastāvam. Tajā pašā gadā A.Celmam izteikta piezīme par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā. Pēc pāriešanas uz Rīgu A.Celms bijis tiesnesis tādās lietās kā, piemēram, daugavpilietes Alīnas Ļebedevas mēģinājumā ar neļķēm iepļaukāt Velsas princi Čārlzu un Ekonomikas policijas darbinieču apsūdzībā par kukuļņemšanu.
J.Siliņš Jelgavas tiesā izskata krimināllietas, piemēram, pagājušajā gadā viņš skatīja četru Bauskas policijas darbinieku lietu, kurā likumsargi bija apsūdzēti nelikumīgā iekļūšanā dzīvoklī un dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Tolaik aizstāvības puse tiesnesim pieteica noraidījumu, uzskatot, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips – ņemti vērā galvenokārt apsūdzības pierādījumi. Tomēr tiesnesis, izvērtējot sev pieteikto noraidījumu, uzskatīja, ka tas nav pamatots. Visbeidzot policijas darbinieki tika attaisnoti, taču spriedums pārsūdzēts.
Par I.Zālīti atrodamā informācija ir visai skopa. Zināms, ka viņa, būdama Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, analizējusi zemesgrāmatu tiesnešu lēmumus, ar kuriem nostiprinājuma lūgumi atstāti bez ievērības.
