Lai novērstu pastāvošās sociāli ekonomiskās negācijas, Zemgales reģiona attīstības veicināšanas sākumposmā galvenās aktivitātes tiek virzītas divos virzienos.
Lai novērstu pastāvošās sociāli ekonomiskās negācijas, Zemgales reģiona attīstības veicināšanas sākumposmā galvenās aktivitātes tiek virzītas divos virzienos. Proti, paredzēts sekmēt ar uzņēmējdarbības attīstību, nodarbinātības veicināšanu un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu saistītas darbības. Paralēli tam reģionā nepieciešama līdzsvarota veselības un sociālās aprūpes sistēmas attīstība, veselīga dzīvesveida sekmēšana.
Šoreiz «Zemgales Ziņas» iepazīstina ar pamatprojektiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību.
Apgūstot projektu izstrādi, tapuši reāli projekti
Lai pilnvērtīgi iesaistītos Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļu apgūšanā,
Zemgales reģions attīstības plānošanas un institucionālās kapacitātes paaugstināšanas nolūkā iesaistījās divu starptautisko sadarbības projektu realizācijā.
Sadarbībā ar Dānijas ekspertiem kopš pagājušā gada novembra, pilnveidojot reģionā izstrādātās 13 nozaru attīstības koncepcijas, izstrādāti ieteikumi uzņēmējdarbības attīstībai un virkne ar to saistītu projektu. Sadarbības ietvaros 90 reģiona speciālisti apguvuši projektu izstrādi atbilstoši ES prasībām, 20 piedalījušies praktiskās apmācībās Dānijā.
Sadarbībā ar Sēdermanlandes lēni Zviedrijā tiks turpināta plānošanas dokumentu aktualizācija atbilstoši Eiropas valstu pieredzei, lai noteiktu kopējos projektus un turpinātu speciālistu apmācību noteiktu projektu izstrādē, stiprinātu reģiona attīstības aģentūras kapacitāti un menedžmentu. Sadarbībā ar Sēdermanlandi šoruden plānots strādāt pie sabiedriskā transporta attīstības, reģionālo ceļu sakārtošanas un izglītības sistēmu pilnveides.
Dānijas kopprojekta gaitā radušās ap 130 projektu idejas, no kurām apmēram 20 ir starptautiskas un valsts nozīmes. Dažādos projektos iemiesoti vairāki desmiti ideju, kas saistītas ar līdzsvarotu uzņēmējdarbības un sociālās sfēras attīstību, lai uzlabotu nodarbinātības līmeni, apturētu cilvēku aizplūšanu no laukiem un piesaistītu jaunatni savām dzīves vietām.
Uzņēmējdarbībā izstrādāta reģiona autoceļu attīstības programma, informācijas tīkla izveides projekts, domāts par izglītības sistēmas pilnveidi informācijas tehnoloģiju attīstībai, pieaugušo tālākizglītības sistēmas attīstību, tūrisma infrastruktūras izveidi un sakārtošanu. Tapšanas procesā ir projekti par uzņēmējdarbības attīstību laukos – bioloģiskās lauksaimniecības sekmēšanu, netradicionālās lauksaimniecības un tūrisma attīstību.
Veselīgas dzīves vides, veselības un sociālās aprūpes jomā paredzēts izveidot sadarbību starp Zemgales sociālajiem darbiniekiem un medicīnas institūcijām, izveidot tehnisko palīglīdzekļu centru, realizēt informācijas tehnoloģiju projektu invalīdiem, radīt vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, informācijas metodisko centru veselības veicināšanai ar nolūku izglītot par saslimstību ar imūndeficīta vīrusu un seksuāli transmisīvajām slimībām, lai mazinātu to izplatību, un virkne citu projektu.
Projektu izstrādē un reģiona plānošanas dokumentu pilnveidē iesaistījušies gandrīz divi simti pašvaldību darbinieku. Strādāts tik tiešām intensīvi, bet tajā pašā laikā jārēķinās, ka tas ir perspektīvas jautājums un nedrīkst ļauties skepsei, neredzot tūlītēju rezultātu, jo ne jau katrs pieteikums tiek atbalstīts.
Projektu realizācija iespējama, piesaistot valsts investīciju un Eiropas pirmsstrukturālo fondu līdzekļus, jo lielākā pašvaldību daļa ir izsmēlusi kredītu ņemšanas iespējas. Savukārt, tā kā lielākā daļa finansu resursu tiek novirzīta aizdevumu atmaksai, pašvaldībām problēmas sagādā iesaistīšanās kopējo projektu finansēšanā. Projektu izstrādi, realizāciju un finansu piesaisti apgrūtina arī tas, ka sociāli un ekonomiski nevienmērīgi attīstītās reģiona teritorijas kopējos projektos prasa dažādu ieguldījumu. Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš norāda arī uz to, ka pašvaldību budžeta pieaugums nav tieši atkarīgs no to aktivitātes savu teritoriju attīstībā. Bet reģionam dinamiskai attīstībai trūkst finansu resursu.
Runājot par risinājumiem, R.Vītoliņš norāda uz vajadzību kopējos reģionālos projektus finansēt no valsts investīciju programmām, kā arī uz nepieciešamību mainīt pašreizējos likumus. Proti, katras pašvaldības budžeta pieaugumam jābūt atkarīgam no tās aktivitātēm ekonomikas attīstībā tāpat, kā tas ir Ventspilij un Rīgai. Savukārt, kamēr nav atrisināts reģionālā finansējuma jautājums, kopējos projektus varētu izstrādāt tā, ka katra pašvaldība savā teritorijā projektu realizē atkarībā no rocības. Tas gan ir pretrunā ar līdzsvarotu reģiona attīstību, bet jārēķinās ar realitāti – valstī administratīvi teritoriālā un reģionālā reforma līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām acīmredzot neiegūs noteiktus apveidus.
IT nodrošina labāku karjeru un dzīves kvalitāti
Nav šaubu, ka cilvēku iespējas piekļūt informācijai un apstrādāt to ir svarīgs faktors ne tikai viņu integrācijai darba vidē, bet arī kultūras un sociālajā vidē. Tāpēc svarīga ir informācijas tehnoloģiju (IT) attīstība un iedzīvotāju izglītība šajā jomā. Tas sekmētu ne vien ražotņu darbību ar lielu pievienoto vērtību, bet arī ļautu mazināt sociālo nevienlīdzību.
Runājot par pašreizējo situāciju, jāatzīst, ka reģionā sniegtā izglītība, tanī skaitā pārkvalifikācija un pieaugušo izglītība, nav līdzsvarota ar darba tirgus pieprasījumu, jūtams kvalificēta darbaspēka, IT speciālistu trūkums. Skolās pietrūkst augstas kvalifikācijas skolotāju, datorklašu un datoru skaits tajās neapmierina pieprasījumu. Sevišķi izteikts tas ir lauku pamatskolās, un to beidzēji tādējādi ir nevienlīdzīgā situācijā ar pilsētu vienaudžiem. Sarucis programmēšanas pamatus apguvušo skolēnu skaits, tādējādi samazinot izglītības līmeni IT jomā tālākām studijām un mazinot absolventu konkurētspēju iestājai augstākajās mācību iestādēs.
Par nepietiekamu uzskatāma pieaugušo iesaistīšana IT apguvē. Tā atvieglotu sieviešu iekļaušanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, mazinātu dažādu darbinieku nokļūšanu sociāli neaizsargāto kategorijā, motivētu meklēt jaunu nodarbošanos. Tālmācības un speciālu programmu trūkuma dēļ IT nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. IT apguve mazinātu to 12,5 procentu jauniešu nonākšanu sociālajā izolācijā, kas neturpina mācības pēc pamatskolas beigšanas vai ir atskaitīti no arodskolām. Arī 54 procentiem arodskolu absolventu nav pietiekamu IT zināšanu.
Lai pilnveidotu IT apguves iespējas reģiona iedzīvotājiem visa mūža garumā, tādējādi radot labākas karjeras veidošanas un dzīves kvalitātes paaugstināšanas iespējas, izstrādātas IT apmācību programmas. Dobelē un Aizkrauklē veiktā aptauja liecina, ka tieši vecāki (82 procenti no aptaujātajiem) ir ieinteresēti, lai bērni datoru sāktu apgūt jau bērnudārzā. Tā tapusi jauna programma piecus sešus gadus veciem bērniem, kas paredz 72 nodarbības pusstundas garumā. Pamatskolā līdzšinējo 35 stundu vietā IT apguvei domātas 120 stundas. Vidusskolā padziļināta informātikas kursa programma 420 stundu apjomā paredzēta skolēniem ar zināmu sagatavotību lietišķajā informātikā un programmēšanā.
142 stundu pieaugušo programma pakārtota «European Computer Driving Licence» sertifikāta iegūšanai. Invalīdu izglītības programmas realizācijas rezultātā Zemgalē tiktu izveidota vairākpakāpju IT izglītības sistēma. Atsevišķa programma paredz IT izglītības attīstību Lauksaimniecības universitātē, kur šogad izveidota programmēšanas apmācību programma, ko apgūt sākuši 96 studenti. Savukārt datorvadības un datorzinātņu programmu mācās 61 students.
Izstrādāto IT programmu ieviešanai vispirms nepieciešama informātikas pasniedzēju apmācība un pārkvalifikācija. To varētu realizēt Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas ietvaros. Projekta tehniskā realizācija visā reģionā izmaksātu gandrīz pusotru miljonu latu. Tanī skaitā LLU programmas attīstības izmaksas pārsniedz pusmiljonu latu. Projekta realizācija bez valsts un Eiropas fondu atbalstiem nav iespējama. Ja nu vienīgi projektu varētu sākt, katrā rajonā realizējot izglītības programmas vienā bērnudārzā, skolā un pieaugušo apmācības iestādē. Pēc aptuvenām aplēsēm, tam katrā rajonā nepieciešami 101 250 lati. Turpmākajos gados tehnikas atjaunošanai vajag ap 10 000 latu.
Projekta darba grupas pārstāve Inese Didže norāda, ka reģionā jau ir zināmas iestrādes IT apguves straujākai attīstībai. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekta ietvaros vairums skolu ir nodrošinātas ar vismaz vienu datorklasi un interneta pieslēgumu. Tajās ir pedagogi informātikas mācīšanai, tiesa, viņiem nepieciešams papildināt zināšanas. Aizkraukles un Auces vidusskolās jau tiek izmantota padziļinātā informātikas kursa programma. IT apmācība attīstās LLU.
Rajonu un pilsētu pieaugušo izglītības centros ir iekārtotas datorklases, kas kalpo par materiālo pamatu jaunu apmācību programmu ieviešanai. Arī pašvaldības vairāk vai mazāk ir apgādātas ar datoriem. Attīstās sabiedrisko interneta pieejas punktu skaits, tiek risināti tīklu izveides jautājumi. Aucē ar Frīda Sarceviča aktīvu līdzdalību izveidotais interneta centrs piecas stundas dienā bez maksas nodots invalīdu rīcībā. Pārējā laikā invalīdiem pie datora garantēta viena darba vieta. Tādējādi cilvēki ar īpašām vajadzībām var apgūt datora iemaņas un interneta pamatus. Pateicoties tam, daži interesenti IT mācās padziļināti un viņiem izdevies atrast nodarbošanos. Katru vasaru Aucē invalīdiem no visas Latvijas notiek vairāku dienu IT apguves semināri, tur izstrādāti invalīdiem domāti mācību materiāli.
Iegūtu gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji
Zemgalē tūrisms jau vēsturiski bijis viena no vājāk attīstītajām nozarēm.
Bet novadā ir daudz objektu – Jelgavas, Rundāles, Bauskas, Mežotnes un Krustpils pilis, Kokneses pilsdrupas, Tērvetes Dabas ainavu parks un citi –, ko gadā apmeklē vairāk nekā desmit tūkstoši interesentu. Pēdējā laikā cilvēku interesi pat bez īpašas reklāmas piesaista Karaļa avoti, Pokaiņu mežs, arī Elejas, Vilces un Bornsmindes muižas.
Tā kā lielākā daļa objektu pieder vietējām pašvaldībām, tām pietrūkst līdzekļu, ko ieguldīt tūrisma objektu sakārtošanā. Taču, lai uzturētu un vairotu apmeklētāju interesi, ar infrastruktūras sakārtošanu un apmeklētāju drošības nodrošināšanu nedrīkst kavēties.
Tūrisma attīstības darba grupa, pārstrādājot šīs nozares attīstības koncepciju, neskaitot vietējas nozīmes projektus, izstrādājusi virkni visam novadam svarīgu projektu. Tie saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu, tūrisma apmācību, biznesa attīstību veicinošas infrastruktūras attīstību gar autoceļu «Zemgales josta», tapis starptautiskā projekta «VIA Baltica» apakšprojekts par baltu apmetnēm, kā arī projekts par Lielupes augšteces loku.
Tūrisma infrastruktūras jomā izvēlēti 13 reģionālas nozīmes objekti, kur liels apmeklētāju īpatsvars, bet pastāv nopietnas problēmas tūristu uzņemšanai. Jelgavas rajonā pie tādiem pieder Elejas un Vilces muižas, kuru sakārtošanai nepieciešami attiecīgi 54 un 93 tūkstoši latu. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja sakārtošana prasītu vairāk nekā 136 tūkstošus latu. Dobeles rajonā projekta realizācija paredzēta Karaļa avotos, Pokaiņu mežā un Tērvetes dabas parkā.
Pēc objektu ekspertīzes izstrādājot tehniskos projektus un veicot atsevišķu objektu nostiprināšanu vai ēku un to daļu rekonstrukciju, nodrošināma prasībām atbilstoša elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija. Paralēli tam sakārtojami pievedceļi un stāvlaukumi, uzlabojami celiņi, takas un tiltiņi, izvietojamas nepieciešamās norādes un ceļa zīmes, labiekārtojama teritorija. Projektu realizējot, sakārtoto objektu ekspluatācija būtu droša un civilizēta. Tas ļautu kāpināt apmeklētāju plūsmu, kas savukārt nodrošinātu lielākus ieņēmumus turpmākai objektu uzturēšanai un attīstībai. Ieguvēji būtu visi – gan tūristi, gan objektu apsaimniekotāji un vietējās pašvaldības, kas iegūtu sakārtotu vidi, gan vietējie iedzīvotāji, jo tūrisma objektu attīstība saistīta ar jaunu darba vietu iespējām gan pašos objektos, gan tiem saistītajā pakalpojumu sfērā.
Objektus sakārtot paredzēts divos gados, un darbu kopējās izmaksas pārsniedz 813 tūkstošus latu. Piegādes, pasūtījumus un darbu veicējus paredzēts izvēlēties Latvijā.
Fragmenti jāapvieno kopējā tīklā
Zemgales informācijas tīklu (ZIT) izveides projekta realizācija, modernizējot pašreizējās un izveidojot nepieciešamās ZIT līnijas, gan tehniski, gan finansiāli nodrošinātu elektroniskās pasaules pieejamību.
Pašlaik kopēja vienotā vietējā tīkla nav nevienā rajonā. Nosacīti par tā iedīgli var uzskatīt uz iezvanpieeju balstīto Aizkraukles rajona skolu tīklu, kas izveidots ar vietējā datorcentra pūlēm. Līdz Jēkabpilij stiepjas Sorosa fonda Latvijā atbalstītā un vairāku rajonu sadarbībā izveidotā Daugavas līnija, kas nodrošina interneta pieslēgumu daļai Aizkraukles un Jēkabpils rajona objektu. Vairākos gados, sadarbojoties Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldībām, Jelgavas datorcentram un Auces vidusskolai, izveidota radiopieslēguma līnija Rīga – Olaine – Jelgava – Dobele – Penkule – Auce. Interneta pieslēgumu Zemgalē nodrošina arī «Apollo», «Delfi+ AM», «Zednet».
Reģiona rajonu centros ir nelieli tīklu fragmenti, zemas caurlaidības (viens divi megabaiti) maģistrāles, kas ir pārslogotas un nespēj nodrošināt drošu, ātru un kvalitatīvu interneta «on-line» pieslēgumu jau pieslēgtajiem un tuvākajā laikā pieslēdzamajiem objektiem. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nepieciešama ZIT izveide. Sevišķi kritiska situācija ir pierobežas posmā no Auces līdz Aknīstei.
Veidojot ZIT, jānodrošina lielas caurlaidības (40 – 150 megabaitu) maģistrāle ar izeju uz starptautiskajiem tīkliem cauri visiem Zemgales rajoniem un sazarotiem vietējiem rajonu informācijas tīkliem, pirmām kārtām nodrošinot elektronisko pieslēgumu katrai pagasta pašvaldībai, skolai un bibliotēkai.
Projekts vērsts uz priekšnoteikumu radīšanu saimnieciskās darbības aktivizēšanai reģionā. Proti, līdz ar lētāka pakalpojuma nodrošinājumu internetu vairāk izmantos mazie un vidējie uzņēmumi, kas tādējādi palielinās savu konkurētspēju. Tiks radīti priekšnoteikumi uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam, sekmēta intelektuālo ražotņu attīstība, kā arī radītas iespējas jaunu uzņēmējdarbības veidu (e-komercijas, interneta uzņēmējdarbības u.c.) attīstībai. Pakalpojumu kvalitātes un pakalpojumu spektra pieaugums izlīdzinās atšķirības starp pilsētu un laukiem. Kvalitatīvu sakaru iespējas veicinās investoru piesaisti. Palielināsies individuālo lietotāju interneta pieslēgumu izplatība.
Naudas izteiksmē pašreizējo līniju pilnveide un rekonstrukcija prasa 200 tūkstošus latu, bet reģiona maģistrālo informācijas tīklu izveidei bez konsultantu, tehniskās dokumentācijas un citām izmaksām nepieciešami 450 tūkstoši latu. Kopējās izmaksas sasniedz 715 tūkstošus latu. Aplēses liecina, ka ieguldījumi atmaksāsies piecos gados. Taču tā realizācija nav iespējama bez valsts investīcijām un ES programmu finansiāla atbalsta. Ekspluatējot pašreizējās līnijas, reģiona datorspeciālisti ir apguvuši tīklu uzturēšanas un apsaimniekošanas pieredzi un ir gatavi savu saimniecību paplašināt. Tiesa, šķēpu laušana gaidāma par piemērotāko tīkla izveides variantu.
Tā kā pēc projekta realizācijas sagaidāms liels pieprasījums pēc sistēmu administratoriem un datorspeciālistiem, paralēli realizējams izglītības sistēmu pilnveides projekts.
* 1997. gada 29. maijā sešas Zemgales pašvaldības – Bauskas, Dobeles un Jelgavas domes un rajonu padomes – parakstīja vienošanās līgumu par Zemgales reģiona attīstības plāna izstrādi un nodibināja kopīgu institūciju – Zemgales reģiona attīstības padomi. Tas bija valstī pirmais plānošanas reģions.
* 2000. gadā plānošanas reģionā iekļāvās Aizkraukles un Jēkabpils rajons un Jēkabpils.
* 2001. gadā plānošanas reģionam pievienojās Aizkraukle.
* Iedzīvotāju skaits reģionā – 300 tūkstoši.
* Zemgales platība – desmit tūkstoši kvadrātkilometru.
