Tiesu materiāli liecina, ka jau kopš 2006. gada Jelgavas tiesa ignorē Augstākās tiesas norādījumus, tādējādi jelgavniekus citu pēc cita iedzenot apjomīgos parādos.
Jelgavas tiesas septembrī pieņemtais lēmums no Renāra un Dairas Majoriem par labu SIA «Zemgales pērle» īpašniekam Jānim Freidenfeldam piedzīt 236 176,07 latus («Ziņas» par to rakstīja 20. novembrī publikācijā «Kā labā strādā šķīrējtiesa?») nav pirmais, ko mūsu valsts tiesu varas augstākās instances rosinājušas atcelt. Salīdzinoši lielas summas šī firma cenšas no vairākiem jelgavniekiem piedzīt jau kopš 2005. gada. Jāteic gan, ka tās radušās, līgumos iekļaujot Zemgales šķīrējtiesu kā vienīgo strīdu izšķīrēju. Zīmīgi, ka tā vienmēr lēmusi par labu «Zemgales pērles» saimniekam. Turklāt šos lēmumus piedzīt milzu naudas summas atbalstījusi arī Jelgavas tiesa, kaut gan Augstākā tiesa jau 2006. gadā norādīja, ka izpildrakstu tiesa nedrīkst izsniegt, jo tādi līgumi pēc būtības bijuši nelikumīgi. «Ziņu» rīcībā ir četras Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 2006. un 2007. gadā izskatītas lietas, kurās tiesneši lēmuši atcelt Jelgavas tiesas spriedumus, liekot tiesai lietas skatīt no jauna. Zīmīgi, ka Jelgavas tiesas tiesneši līdz šim nav ņēmuši vērā Augstākās tiesas norādes, ka līgumi ar tajos iekļautu šķīrējtiesu ir prettiesiski un šajos gadījumos izpildraksti līdzekļu piespiedu piedziņai nav izsniedzami. Šajā publikācijā «Ziņas» ieskicēs, kā apšaubāmu līgumu un tiesu lēmumu dēļ jelgavnieki gandrīz iekļuvuši milzīgos parādos un teju vai palikuši bez mājokļiem. Aizdod 3000, atpakaļ prasa 6000SIA «Zemgales pērle» un Svetlana Naumova 2005. gada 21. februārī noslēdza aizdevuma līgumu, ar kuru SIA aizdeva sievietei 3158,65 latus. Atmaksas termiņš bija tā paša gada 30. aprīlis, nosakot piecu procentu likmi mēnesī.Viens no līguma punktiem tika noteikts šādā redakcijā: «Aizņēmējs apņemas neizpaust trešajām personām informāciju par līguma noslēgšanu un tā noteikumiem, kā arī veikt visu nepieciešamo, lai minētā informācija nenonāktu trešo personu rīcībā. Ja šis punkts tiek pārkāpts, tad aizņēmējs maksā aizdevējam papildu līgumsodu aizdevuma apmērā.»Turklāt citā punktā tika ietverta arī šķīrējtiesas klauzula, nosakot, ka jebkurš strīds tiks izšķirts Zemgales šķīrējtiesā viena tiesneša sastāvā.Zemgales šķīrējtiesa 2006. gada 10. aprīlī, izskatot SIA «Zemgales pērle» prasību pret S.Naumovu par līgumsoda piedziņu, nosprieda no viņas piedzīt par labu firmai 6317,30 latu un šķīrējtiesas procesa izdevumus 364,62 latu apmērā.2006. gada 21. aprīlī «Zemgales pērle» iesniedza tiesā pieteikumu, kurā lūdza izsniegt izpildrakstu lietā ar prasītāju S.Naumovu. Ar 2006. gada 18. maija Jelgavas tiesas tiesneses lēmumu pieteikums par izpildraksta izdošanu tika apmierināts.Jau tā paša gada 18. oktobrī ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Jelgavas tiesas tiesneses 18. maija lēmums tika atcelts un jautājums nodots jaunai izskatīšanai Jelgavas tiesā, kas otrajā lietas skatīšanas reizē atteica «Zemgales pērlei» izsniegt izpildrakstu. Vēlāk arī Zemgales apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa šo lēmumu atstāja negrozītu.Lūgums par izpildraksta izsniegšanu ir noraidāms, jo SIA «Zemgales pērle» un S.Naumovas noslēgtajā aizdevuma līgumā bija pielīgta šķīrējtiesas klauzula. Satversmes tiesa jau 2005. gada 17. janvāra spriedumā norādījusi, ka jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos. Eiropas Kopienu tiesa norādījusi, ka šādas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas. Satversmes tiesa uzskata, ka šādi jārīkojas arī vispārējās jurisdikcijas tiesām Latvijā, ja nepieciešams, atsakot izpildraksta izsniegšanu.No Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores lēmuma redzams, ka par spēkā neesošu atzīts līguma punkts, kurā puses vienojušās par šķīrējtiesas klauzulu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Augstākā tiesa jau 2006. gadā pauda uzskatu, ka šķīrējtiesas līguma nosacījums aizskar patērētāja tiesības aizstāvēt savas tiesības tiesā, sakarā ar ko ir pamats atteikt izdot izpildrakstu.Līgumsodi 20 000 latu apmērā«Zemgales pērle» un Džeralds Nudiņš 2004. gada 7. decembrī noslēdza aizdevuma līgumu, ar kuru SIA aizdeva Nudiņa kungam 5000 latu ar atmaksas termiņu 2009. gada 6. decembrī, nosakot piecu procentu likmi mēnesī. Arī šajā līgumā ietverta šķīrējtiesas klauzula, ka jebkurš strīds tiks izšķirts Zemgales šķīrējtiesā viena tiesneša sastāvā.2005. gada 13. jūnijā firma cēla prasību Zemgales šķīrējtiesā pret Dž.Nudiņu, norādot, ka atbildētājs nav ievērojis izsniegtā 2378,85 latu aizdevuma atmaksu saskaņā ar maksājuma grafiku. 2005. gada 30. maijā atbildētājs atsaucis pilnvarojumu SIA «Zemgales pērle» un izteicis vēlēšanos vienpusēji izbeigt noslēgto līgumu. 27. jūlijā Zemgales šķīrējtiesa pilnībā apmierināja «Zemgales pērles» prasību no atbildētāja piedzīt 2378,85 latu pamatparādu, vairāk par 282 latiem procentu maksājumus, līgumsodu par pilnvarojuma atsaukšanu 10 000 latu apmērā, kā arī līgumsodu par saistību it kā nepienācīgu izpildi 7338,55 latu apmērā, kopsummā – 20 000 latu.No Dž.Nudiņa par labu «Zemgales pērlei» piedzīti arī 503,54 latu šķīrējtiesas procesa izdevumi.Jelgavas tiesa 2005. gada 29. augusta lēmumā atbalstīja šo šķīrējtiesas spriedumu un apmierināja prasību izsniegt izpildrakstu tā piespiedu izpildei.Protestu par Jelgavas tiesas tiesneses 29. augusta lēmumu iesniedza Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, lūdzot lēmumu atcelt. Protestā norādīts, ka, izsniedzot izpildrakstu, tiesa nav vērtējusi šķīrējtiesas līguma likumību, tā atbilstību speciālā likuma un ES tiesību normām, Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos noteikto pamattiesību aspektā, jo «Zemgales pērle» ir pakalpojumu sniedzējs, bet Dž.Nudiņš pasūtītājs.Iepazinies ar lietas materiāliem un apsvēris protesta argumentus, Senāts atzina, ka protests apmierināms. Tika atcelts pirmās instances tiesas (Jelgavas tiesas) lēmums.Jelgavas tiesa 2006. gada 28. decembrī nolēma tomēr atteikt «Zemgales pērlei» izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei.Gandrīz paliek bez mājokļaKamēr Dž.Nudiņš meklēja taisnību augstākās tiesu instancēs, vēl pirms to lēmumu pieņemšanas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte 2006. gada 10. martā Zemgales apgabaltiesā iesniedza pieteikumu par viņam piederoša īpašuma Ausekļa iela 52a, Jelgavā izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircējas Janīnas M. vārda, dzēšot Zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības.Pieteikums pamatots ar Civilprocesa likumu un motivēts ar to, ka viņas lietvedībā atrodas izpildu lieta par 20 603,54 latu piedziņu no Dž.Nudiņa par labu SIA «Zemgales pērle». Piedziņa tika vērsta uz parādnieka nekustamo īpašumu, veicot tā novērtējumu par 26 000 latu. Pirmajā izsolē 2006. gada 20. februārī to nosolīja Janīna M. par 26 260 latiem, pirkuma maksu samaksājot 6. martā. Viņa kļuva par jauno nekustamā īpašuma saimnieci, bet Nudiņa kungs – bez mājokļa. Vairāk nekā pēc gada – 2007. gada 29. augustā – sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem Augstākās tiesa nolēma, ka Zemgales apgabaltiesas lēmums tomēr nav spēkā. Tiesneši arī nosprieda, ka atceļams Jelgavas tiesas sākotnējais lēmums par izpildraksta izsniegšanu un nododams jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai, tikai citiem tiesnešiem, kas lēma atteikt «Zemgales pērlei» izsniegt izpildrakstu Zemgales šķīrējtiesas sprieduma izpildei.Jelgavas tiesas atteikums izsniegt izpildrakstu bija iemesls, kādēļ tiesu izpildītāja S.Upīte atteicās no sava pieteikuma par izsoles akta apstiprināšanu un tiesvedību šajā pieteikuma lietā lūdza izbeigt. Savukārt Dž.Nudiņam tika atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Šajā epopejā netaisnīgu tiesas lēmumu dēļ neskaitāmus pārdzīvojumu brīžus nācās piedzīvot ne tikai Dž.Nudiņam, bet arī pircējai Janīnai M., kas no sludinājuma laikrakstā uzzināja par nekustamā īpašuma izsoli, piedalījās tajā un likumīgi iegādājās, ņemot aizdevumu bankā. Sieviete pēc vairāk nekā gada tomēr palika bez iegādātā mājokļa.
