Vienota valsts attīstības plāna trūkums ir galvenais, kas kavē Latvijas līdzsvarotu attīstību.
Nesakārtota autoceļu infrastruktūra, informācijas par uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem trūkums, Nacionālā attīstības plāna nekonkrētība – tie ir tikai daži jautājumi, par kuriem Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā diskutēja uzņēmēji un pašvaldību darbinieki no visas Zemgales.Kā «Ziņām» paskaidroja Zemgales plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Raitis Vītoliņš, paredzēts, ka šai diskusijai būs turpinājums – uzņēmēju tikšanās ar ministriju atbildīgajām amatpersonām novembrī Jelgavā. «Diskusijā izkristalizējās problēmas, kas pašlaik traucē uzņēmējdarbībai, tās apkoposim un nosūtīsim attiecīgajām ministrijām,» viņš uzsver. Tas nepieciešams, jo Ekonomikas ministrijā tiekot izstrādāts uzņēmējdarbības attīstības plāns nākamajam gadam un sarunas gaitā rastas vairākas tālāk virzāmas idejas.Vairākkārt tika uzsvērta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) nozīme reģiona attīstībā. «Uzņēmēju grupā, kurai biju vadītājs, daudzkārt tika norādīts, ka joprojām ne valsts, ne vietējā līmenī netiek risināts jautājums – vai speciālistu, kas nonāk darba tirgū pēc augstskolas beigšanas, kvalifikācija atbilst uzņēmēju vajadzībām,» atzīst LLU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Voldemārs Bariss. Nepietiekama uzmanība esot pievērsta izglītošanai par komercijas jautājumiem visu līmeņu izglītības iestādēs. Vairākkārt izskanēja viedoklis, ka, nepietiekami izprotot uzņēmējdarbību, augstskolu beidzēji labāk kļūst par daba ņēmējiem, nevis paši veido savu uzņēmumu un ar darbavietām nodrošina citus.
