Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijas preses konferencē ministrs Atis Slakteris informēja žurnālistus par pirmajā darba gadā paveikto.
Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijas (ZM) preses konferencē ministrs Atis Slakteris informēja žurnālistus par pirmajā darba gadā paveikto.
Par vienu no galvenajiem pagājušā gada ieguvumiem ministrs uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izveidi un tās iesaistīšanos diskusijās par nozīmīgu lauksaimniecības problēmu risināšanu. Savukārt LOSP priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks, sveicot ministru ar veiksmīgu pirmo darba gadu, uzsvēra, ka sadarbība starp ministriju un sadarbības padomi izveidojusies lietišķa un konstruktīva.
Sakārto iekšējo tirgu
Ministrs akcentē, ka ne mazāk svarīgi panākumi šajā periodā gūti, sakārtojot cukura tirgu un pieņemot kvotas cukurbiešu ražošanai, iekustinot graudu tirgu un panākot veiksmīgāko graudu intervenci pēdējo gadu laikā. Tiek ierobežots graudu un cukura imports, pastiprināta licenču kontrole. Licencēšanas komisijas sēdēs piedalās sabiedriskās organizācijas, procesu padarot caurspīdīgu.
Realizēts pasākumu plāns cūkgaļas ražošanas nozares attīstībai un sakārtošanai, piešķirot papildu subsīdijas vienu miljonu latu, lai aizstātu atceltos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus.
Liels solis uz priekšu ir lēmums par vienota pārtikas uzraudzības dienesta izveidi un Veterinārmedicīnas likuma pieņemšana Saeimā. Līdz nākamā gada janvārim A.Slakteris sola pabeigt izmaiņas visos ar lauksaimniecību saistītajos likumos.
Veikti vairāki pasākumi iekšējā tirgus aizsardzības nodrošināšanā, nozīmīgākais ir Mārketinga padomes nodibināšana.
Sakarā ar bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumiem ir izdoti rīkojumi par dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas kārtību Latvijā. Regulāri notiek higiēnisko prasību ievērošanas kontrole produkcijas ieguves, glabāšanas un realizācijas vietās. Ir apstiprināta «Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības valsts programma» 2001. gadam. Izstrādāta un tiek ieviesta «Govju spongiozās encefalopātijas profilakses un kontroles programma», kā arī dzīvnieku bīstamo infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumu plāni.
Nereti ministram jāuzklausa pārmetumi par piensaimniecības nozares slikto stāvokli, taču A.Slakteris oponentus pārliecina ar faktiem, ka salīdzinājumā ar 1999. gadu pērn piena iepirkuma cena ir augusi. Arī lauksaimniecības kopprodukts 2000. gadā bijis ar pieaugumu (pirmo reizi pēc diviem gadiem) gan augkopībā, gan lopkopībā. Zemkopības ministrs uzsver, ka pašlaik ministrija aktīvi nodarbojas ar piena intervences noteikumu izstrādi.
Kur palicis SAPARD?
Zemnieki satraukušies par SAPARD līdzekļu kavēšanos. Uz to ministrs atbild, ka, izstādē «Agro – Balt» pārrunājis šo jautājumu ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Franci Fišleru, var secināt – Latvijas un citu kandidātvalstu cerības uz drīzu naudas saņemšanu bijušas pārāk optimistiskas. Par daudz optimistiskas tās bijušas arī pašās ES valstīs, un jārēķinās ar to, ka Briseles birokrātija ir nopietna un kvalificēta. Zemkopības ministrija turpina nopietni strādāt, lai Latvija SAPARD naudu varētu saņemt jau šogad vēlu rudenī. Tomēr A.Slakteris uzsver, ka nevar tikai cerēt uz starptautisko finansējumu, vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem.
Zemkopības ministrs par pareizu un savlaicīgu atzīst ministrijas lēmumu izmainīt valsts subsīdiju nolikumu un piešķirt līdzekļus lauksaimniecības tehniskajai modernizācijai. Tos lauksaimnieki var saņemt kopš 1997. gada, un arī šis gads nebūs izņēmums, jo modernizācijai iedalīti trīs miljoni latu.
Pagājušajā gadā ministrija nopietni strādājusi pie integrācijas Eiropas Savienībā. Izstrādāts un Eiropas Komisijai iesniegts sarunu pozīcijas dokuments 7. sadaļā «Lauksaimniecība». Izstrādāts un ES apstiprināts SAPARD Lauku attīstības plāns, izveidotas nepieciešamās institūcijas SAPARD līdzekļu administrēšanai. Briselē parakstīts daudzgadējais finansu līgums un ikgadējais finansu līgums starp Eiropas Komisiju un Latviju par SAPARD programmas ieviešanu.
Paveiktais izglītībā, zinātnē
Izglītībā un zinātnē veikts darbs mācību iestāžu pārveidošanā par bezpeļņas organizācijām. Šādā statusā darbu sākušas četras mācību iestādes: Bulduru Dārzkopības vidusskola, Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskola, Barkavas arodvidusskola un Ērgļu arodvidusskola. Pārveidojumu rezultātā rastas iespējas labāk un operatīvāk apsaimniekot saimnieciskās darbības rezultātā nopelnītos līdzekļus un ņemt kredītus materiālās bāzes uzlabošanai. Mācību iestāžu finansēšanā ieviests normatīvais finansējums uz vienu audzēkni atkarībā no izglītības programmas. Atbilstoši Profesionālās izglītības standartam pārstrādātas visas ZM pārziņā esošo izglītības iestāžu mācību programmas.
Valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu ietvaros ZM pasūtījusi un saņēmusi 37 zinātniskos pētījumus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Jauni likumi un kvotas
Pieņemts jauns Meža likums. Saskaņā ar to un likumu «Par Valsts meža dienestu» izstrādāti 20 normatīvo dokumentu projekti un sagatavoti 16 Ministru kabineta rīkojumu projekti. Izstrādāta Nacionālās meža programmas koncepcija un meža novērtēšanas metodikas projekts.
Latvija atvērusi sarunas ar Eiropas Savienību 8. sadaļā «Zivsaimniecība» un izstrādājusi pozīcijas dokumentu sarunām ar ES. Izstrādāta zivju resursu atražošanas valsts programma, kas nosaka zivju resursu mākslīgās atražošanas mērķus un uzdevumus. Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā aizstāvētas un iegūtas nacionālās nozvejas kvotas 2001. gadam aptuveni 72 tūkstošu tonnu apjomā. Izstrādāti un Saeimā apstiprināti grozījumi Zvejniecības likumā un noslēgti starpvalstu sadarbības līgumi zivsaimniecības jomā 2001. gadam ar ES, Igauniju un Krieviju.
