Makšķernieki ir tauta, kurai pašai savs funktieris. No malas raugoties, šāda greiza domāšana piemīt tiem, kas gatavi paciest skaudrā sala kniebienus, daudzu apkārtējo īpaši neslēpto pirksta pagrozīšanu pie deniņiem un arī negaidītās aukstās peldes. Jautāsiet, kāpēc tas vajadzīgs, ja bieži vien smago un dzīvībai bīstamo pūliņu rezultāts ir, tā teikt, kaķim uz astes aiznesams. No otras puses, nav ko noliegt, labāk šāds, lai arī cik dīvains daudziem neliktos, brīvā laika pavadīšanas veids nekā bezdarbība. Nav jau tie bļitkotāji jeb, kā tagad iegājies, zemledus makšķernieki nekādi svētie. Ne visi, bet gana daudzi uz ledus dodas kopā ar piederumu kastē rūpīgi nolikto ne jau termosu ar karsto tēju, bet gan grādīgā pudeli. Sēžot uz aukstā ledus un svelošā vējā, ugunsdziras malks it kā sasilda. Tajā pašā laikā šis siltums ir mānīgs sabiedrotais. Bet, kā jau minēts, bļitkotāji ir tauta, kam «likumus no malas» diezin vai būs iespējams uzspiest. Arī tad, ja draudīgi brīdinošā balsī nosauksim – «jau seši»! Tieši tik daudzi šoziem devušies copēt savu lielo zivi «pie Pētera». Paldies Dievam, starp viņiem nav bijis neviena mūspuses makšķernieka. Taču, vērojot viņu centienus noķert savu lielo lomu, māc šaubas, vai uz tik cerīgas nots ziemas makšķerēšanas sezonu beigsim. Vietā aicinājums pašvaldības policijai, ne tikai Jelgavā, bet arī citās pašvaldībās, kurās ir aizsalušas ūdenskrātuves, nebūt kūtriem un pasekot līdzi situācijai uz ledus. Un nekautrēties aizrādīt, ja redzams, ka večiem jau kāds «polšs ribās».
