Cik skaistas, viesmīlīgas un patīkamas ir mājas, kas slīgst lapu zaļumā, pavasarī grimst ķiršu, ābeļu un citu augļu koku ziedu kupenās, kur vasarā rodams spirdzinošs pavēnis, kur rudens pusē bagātīga ir sārto, veselīgo augļu raža.
Cik skaistas, viesmīlīgas un patīkamas ir mājas, kas slīgst lapu zaļumā, pavasarī grimst ķiršu, ābeļu un citu augļu koku ziedu kupenās, kur vasarā rodams spirdzinošs pavēnis, kur rudens pusē bagātīga ir sārto, veselīgo augļu raža. Tādas ir zemnieka mājas.
Zemnieks ir pārtikas ražotājs visai tautai un dod vēl lielas vērtības eksportam. Zemnieka mājas ir tautas dzīvības un spēka avots, tautas uzturēšanas un pastāvēšanas ķīla un drošība. Zemnieka mājas ir tautas seno tikumu un kultūras lolotājas un glabātājas.
Pirmās zemnieku saimniecības, kad zeme uz valdības pieņemto lēmumu pamata tika nodota pastāvīgā lietošanā fiziskām personām, izveidojās jau pirms 1990. gada.
Ar rajona Tautas deputātu padomes lēmumu Latvijā tika izveidotas un nostiprinātas 7296 pirmsreformas zemnieku saimniecības ar 151,9 tūkstošiem hektāru zemes. Šīs saimniecības izveidoja uz privātas iniciatīvas pamata, radot paraugu individuālai zemes apsaimniekošanai.
Zemes reformas pirmajā kārtā, nododot zemi pastāvīgā lietošanā vai rezervējot to termiņā, tika izveidoti 52,6 tūkstoši zemnieku saimniecību un 103,5 tūkstoši piemājas saimniecību, kuru lietošanā tika nodoti 18 procenti no valsts zemes fonda. Kā termiņpieprasījumi tika rezervēti vēl 13 procenti zemes, bet 25 procenti palika valsts saimniecību, paju un akciju sabiedrību lietošanā.
Šis process turpinājās. Pakāpeniski auga zemnieku un piemājas saimniecību skaits un to lietošanā piešķirtās zemes platība. 1993. gadā daļu zemes jau nodeva īpašumā.
Līdz 1997. gada beigām Latvijā bija reģistrēti 95,2 tūkstoši zemnieku saimniecību, kuru kopējā zemes platība ir 2312,6 tūkstoši hektāru. Piemājas saimniecību skaits bija sasniedzis 155,7 tūkstošus, un tās apsaimniekoja 1209,5 tūkstošus hektāru. Mūsu rajonā pērnā gada beigās bija 3131 zemnieks un 4245 pašmāju saimniecības.
