Aukstajā un vējainajā pavasarī saules mirdzumu aizstāj rapša lauku zeltainais spožums.
Aukstajā un vējainajā pavasarī saules mirdzumu aizstāj rapša lauku zeltainais spožums. «Ceru, ka ar laiku dzelteni būs ne tikai «Anšķinaišu», bet visas Latvijas lauki,» teic saimniecības īpašnieks Ēriks Vasilis no Dobeles rajona Bukaišu pagasta. Tur pagājušajā nedēļā norisinājās lauka diena – seminārs, kur zemnieki apguva rapša audzēšanu un izzināja tā ietekmi uz kviešu ražu.
Aptuveni septiņus gadus Latvijas zemnieki audzē rapsi, bet uzņēmuma «Dobele Agra» laukos tam rit jau astotais devītais gads. Ar katru gadu arvien vairāk audzētāju izvēlas savā zemē sēt tieši šo vērtīgo eļļas augu.
Zemnieku saimniecības «Anšķinaiši» īpašnieks Ēriks Vasilis ir lauksaimnieks ar 12 gadu stāžu un trīs gadu pieredzi rapša audzēšanā. 1999. gadā vidējā rapša raža viņa saimniecībā bija trīs tonnas no hektāra – no Dānijā iegūtas rapša sēklas izaudzētas trīsarpus tonnas, bet no Lietuvā pirktās – divarpus tonnas. Savukārt pagājušajā gadā no ziemas rapša nokultas jau četras tonnas, kas nav tālu no vācu speciālistu ieteikuma – novākt ne mazāk par piecām tonnām no hektāra. Šogad «Anšķinaišos» iesēti 50 hektāri ziemas un 40 hektāri vasaras rapša, kā arī 400 hektāri kviešu.
Nemēslo augsni, bet baro augu
Semināra dalībniekiem saimnieks demonstrēja krāšņi ziedošu ziemas rapša lauku, kur šķirne ‘Lira Jett’ iesēta pērnā gada 7. septembrī, izmantojot «Rapid» sējmašīnu. 4. martā rapsis saņēmis 200 kilogramu slāpekļa uz hektāru, 10. martā – «Hydro» mēslojumu, kur NPK ir attiecībās 21 : 8 : 11. Pēc tam 28. aprīlī rapsis atkal saņēmis 200 kilogramu slāpekļa uz hektāru un mēslojumu «Hydro Plus» – divus kilogramus hektāram. Veikta viena apstrāde pret krustziežu spīduli, un uz lauku atvestas bites.
Ē.Vasilis atbalsta mūsdienīgo teoriju, ka nav jāmēslo augsne, bet jābaro augs. Augot smagā māla zemē, tas nav spējīgs barības vielas uzņemt tikai no augsnes, bet to var izdarīt caur lapām. Saimnieks atzinīgi izsakās par «Hydro Plus» mikromēslojumu papildmēslošanai caur lapām, kurā ietilpst rapsim nepieciešamie bors, sērs un citi mikroelementi.
Vasaras rapsis «Anšķinaišos» iesēts 6. un 7. aprīlī, ar sēju iestrādājot «Hydro» mēslojumu – 350 kilogramu hektāram –, pēc sadīgšanas saņēmis Lieldienu sniega «mēslojumu». 16. maijā sējumi pret spradžiem migloti ar karatē (divi litri hektāram), bet 22. maijā saņēmuši slāpekli – 200 kilogramu hektāram. Audzēta tiek galvenokārt šķirne ‘Olga’, bet saimnieks iesaka sēt vismaz divas vasaras rapša šķirnes.
Ko iesēsi, to novāksi
Stāstot par rapša audzēšanas tehnoloģiju, «Anšķinaišu» saimnieks uzsver, ka vispirms viņš uzar novāktu kviešu lauku, nošļūc, pret nezālēm nomiglo ar treflānu vai ažilu, tad sēj rapsi. Pavasarī pret kumelīti lieto butizānu. Franču rapša audzētāji iesaka augsni art 25 – 27 centimetrus dziļi, lai auga sakne varētu brīvi ieiet dziļumā un uzņemt visu vajadzīgo. Ja augsni sastrādā par seklu, ziemas kvieši var sadīgt un nomākt rapsi. Var būt arī otrādi – ja rudenī pēc rapša sēj ziemas kviešus, sadīgstot rapsis iznīcina kviešus. Ja rapsi miglo ar graudaugiem domātiem herbicīdiem, no sējuma var palikt tikai tukša vieta. Rudenī rapsim ieteicams dot varu un sēru saturošu mikromēslojumu.
Rapša izsējas norma ir atkarīga no augsnes mitruma sējas laikā, tās sastrādes kvalitātes un izmantojamā agregāta. Par standartu ziemas rapsim uzskata četrus piecus kilogramus sēklu uz hektāru, bet vasaras rapsim – piecus sešus kilogramus. Ja augkopis ir simtprocentīgi pārliecināts, ka apstākļi ir ideāli, izsējas norma var būt arī trīsarpus kilogramu. Rapša audzēšanas speciālists un asociācijas «Latvijas rapsis» prezidents Edgars Ruža skaidro, ka izsējas norma 3 – 11 kilogramu robežās ražu neietekmē, tikai sējot 11 kilogramu, visticamāk, ka rapsis nepārziemos. Nereti rapša audzētāji jautājot, ko darīt, ja pēc ziemošanas sējumi kļuvuši pavisam reti. Speciālists par pietiekami bieziem atzīst sējumus, ja kvadrātmetrā ir 20 augu. Retus sējumus mēslo tikpat intensīvi, cik biezus, jo augs spējīgs izmantot visu, ko tam dod.
«Līdz šim rapša slimības Latvijā nav bijušas aktuālas, bet, šo kultūru audzējot augsekā septiņus gadus, jāsāk uzmanīties,» brīdina E.Ruža. Slimības, visbiežāk tās ir dažādas plankumainības, izplatās auga ziedēšanas laikā, ja gaisā ir daudz mitruma. Ziedlapas nobirstot pielīp pie rapša lapām – uz tām sākumā parādās balti plankumi, vēlāk sākas nekroze, atmirst stublājs un augs aiziet bojā, nepaspējis piepildīt pākstis ar sēklām. Ražas zudumi slimību gadījumā var būt līdz 40 procentiem. Pret plankumainībām cīnās, rapša laukus miglojot ar sumileksu un juventu. Ziemas rapsim rudenī ieteicams lietot folikūru, kas darbojas kā augšanas regulators, bremzējot auga stiepšanos augumā.
Pret kaitēkļiem – spradzi un krustziežu spīduli – nepieciešamas vismaz trīs apstrādes. Pats galvenais ir raudzīties, lai spīdulis nenonāktu auga rozetē un neizēstu pumpurus. «Kad rapsis jau zied un vairāk nekā desmit procentu ziedu ir atvērušies, uztraukumam vairs nav pamata. Tad spīdulis tikai ēd putekšņus un palīdz apputeksnēt, gluži tāpat kā bite. Ziedēšanas laikā miglošana nav vajadzīga, un pēdējais miglojums būtu jāizdara, tad, kad ziedi tikko veras vaļā,» skaidro E.Ruža. Audzētājus viņš aicina rapsi sēt augusta vidū, taču jāraugās, lai būtu pietiekams mitrums.
Asociācijas vadītājs iesaka arī pārāk neaizrauties ar hibrīdajām rapša šķirnēm, lai gan no tām var iegūt ievērojami augstāku ražu (vasaras rapsim – ap četrām tonnām no hektāra). Taču vācu un franču rapšaudzētāji brīdina, ka nelabvēlīgos laika apstākļos tas var sliktāk apputeksnēties. Ē.Vasilis pērn izmēģinājis divas hibrīdās vasaras rapša šķirnes, no kurām ‘Troika’ slimojusi, līdz ar to izdevies iegūt tikai divas tonnas sēklu no hektāra. Labāk ražojusi šķirne ‘Star’, bet nākotnē audzētājs plāno iesēt 20 hektāru franču hibrīda.
Rapsis labvēlīgi ietekmē kviešus
«Sējot ziemas kviešus ‘Ibis’ laukā, kur pirms tam audzis rapsis, pērn vidēji ieguvu septiņarpus tonnu no hektāra, bet atsevišķos laukos raža sasniedza pat deviņas tonnas no hektāra. «Agrofirmas «Tērvete»» speciālisti uzskata, ka pēc rapša augsne ir ideāla, bet es varu teikt – tā ir fantastiska,» tā «Anšķinaišu» saimnieks. Sliktāk pagājušā gada lietainajā vasarā veicies ar šķirni ‘Kontrasts’, jo tā sakritusi veldrē un sadīgusi.
Šogad pirmo gadu 60 hektāros zemnieks iesējis Polijā izaudzētas tritikāles šķirnes ‘Disko’ elites sēklu. Semināra dalībnieki nevarēja vien nopriecāties par leknajiem, tumši zaļajiem, spēcīgajiem augiem, un daudzi pieteicās iegādāties sēklu. «Augs pēc formas atgādina kukurūzu,» ieminējās kāds vīrs. «Jā, un vārpas vietā tai aug vāle,» piekrita saimnieks un apsolīja piegādāt sēklu visiem gribētājiem. Lauksaimnieks tritikāli vērtē kā rapša augsekai piemērotu augu, kas labi aug arī laukā, kur pirms tam septiņus gadus audzēti kvieši. «Ja vien Latvijā normāli attīstīsies cūkkopība un uzbūvēs etanola rūpnīcu, tritikālei noiets būs,» prāto «Anšķinaišu» īpašnieks.
Ē.Vasilis kviešus audzējis arī pēc lucernas un āboliņa, bet pēc rapša audzētās labības ražība bijusi apmēram par tonnu lielāka. Savukārt vācieši izpētījuši, ka bites nelabvēlīgos laika apstākļos raša ražību var paaugstināt par apmēram pustonnu no hektāra.
Kombains nav šķērslis
Daudzus potenciālos rapša audzētājus satrauc šīs kultūras novākšana – vai būs pa spēkam kulšanai pielāgot vecos padomju laikā ražotos kombainus. Ē.Vasilis stāsta, ka vīriem neesot problēmu kult ar pārveidotu, noblīvētu «Jeņisej», jo mūsdienīgajām rapša šķirnēm pēc lietus pākstis uzreiz vaļā nesprāgst. Nevajag kult zaļu masu, kurai mitrums augstāks par 13 procentiem, jo tas bojā kuļtrumuli un rada papildu mitrumu.
Saimnieks pats rapsi vāc ar «Case» kombainu bez hedera pagarinātāja. Pagājušogad viņam izdevies novākt ražu ar mitrumu zem astoņiem procentiem. Kūlums tieši no lauka vests uz elevatoru, pēc tam eksportēts uz ārzemēm, taču saimnieks lēš, ka bez 100 hektāriem rapša šāda tehnika neatmaksājas. Vācot rapsi, viņš kombainam atslēdz tītavas un ir pārliecināts, ka noblīvēt var jebkuru kombainu. Rapsi, kas pārsniedz pieļaujamo mitrumu, Ē.Vasilis žāvē savā kaltē, kurinot ar malku no paša meža. «Labi un lēti,» viņš atzīst. Kvieši prasot trīs reizes vairāk darba, tāpēc viņš aicina citus zemes kopējus: «Sējiet rapsi, un ar laiku kļūsiet turīgi!»
