Raizes par pesticīdu taru, latvāņiem un bitēm.
Kā tiek kārtots jautājums par ķimikāliju tukšās taras nodošanu pēc augu aizsardzības līdzekļu izlietošanas? Kāda būs VAAD attieksme latvāņu jautājumā? Vai tiem cilvēkiem, kuri deklarēja savā īpašumā platības, kurās aug latvāņi, nedraud sankcijas? Uz šiem jautājumiem, kas rada problēmas daudziem zemniekiem, atbild augu aizsardzības dienesta eksperti.Vismaz trīsreiz izskaloSaskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. aprīļa noteikumu (nr. 463) «Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi» 65. punktu aizliegts izmantot izlietoto augu aizsardzības līdzekļu iepakojumus. Šis pats punkts paredz prasību, ka līdz likvidācijai taru glabā kopā ar augu aizsardzības līdzekļiem.Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumu (nr. 985) «Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus» II pielikumu iztukšoti augu aizsardzības līdzekļu iepakojumi tilpumā no viena līdz 50 litriem, vismaz trīs reizes izskaloti ar lielu ūdens daudzumu, nav uzskatāmi par bīstamiem un tiem piemērojamas normatīvo aktu prasības, kas regulē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Tādējādi, ja augu aizsardzības līdzekļa tukšo taru izskalo, to izmanto kā jebkuru sadzīves atkritumu.Praksē augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji no personām, kurām tās izplatījušas šos līdzekļus, pieņem atpakaļ tukšos iepakojumus. Tātad nodošanas iespējas ir. Plašāka informācija par tām atrodama Vides ministrijas interneta mājas lapā www.vidm.gov.lv, kā arī bīstamo atkritumu organizācijas mājas lapā http://www.bao.lv/news.php.Glabāšanas kārtība stingri noteiktaMinistru kabineta 2004. gada 29. aprīļa noteikumu (nr. 463) «Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi» 65. punkts regulē augu aizsardzības līdzekļa iepakojuma izmantošanu, neņemot vērā, vai tas ir klasificēts kā bīstams saskaņā ar 2004. gada 30. novembra noteikumiem (nr. 985) «Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus».Lai arī pesticīdu tara izskalota, tā ir augu aizsardzības līdzekļa iepakojums un tā glābšanas kārtība tiek regulēta ar minētajiem 463. MK noteikumiem. Latvāņu «audzētājus» kontrolēs mazāk Atbildot uz jautājumu, vai nedraud sankcijas, ja zemē aug latvāņi, VAAD vērtē, ka dienesta mērķis nav sodīt. VAAD esot samazinājis kontroļu skaitu šajā jomā.Lai saņemtu platībmaksājumus, noteiktas prasības, kas jāizpilda, tajā skaitā arī latvānim jābūt ierobežotam. Zemnieki, kas pieteikušies un saņem platībmaksājumus, cīnās ar latvāņiem, tā ka problēmām šajā ziņā nevajadzētu būt. Ko iesāks ar tiem, kuri neliekas zinis par «saviem» latvāņiem? Lauksaimnieki teic, ka pašvaldībām naudas to ierobežošanai nav. Arī valsts tādus darbus nefinansēs, tādēļ zemnieki vaicā, vai atbalsts gaidāms no ES, vai pastāv kādas citas iespējas? Kā lai cīnās ar kaimiņu teritorijās augošajiem latvāņiem?VAAD sola sniegt pašvaldībām informāciju par uzmērītajām teritorijām. Vietvarai, kas atbildīga par praktisko ierobežošanu, sastādot izplatības ierobežošanas plānu, būtu jāizlemj kā rīkoties šādā situācijā. Izvērtējot saņemto informāciju, pašvaldība varētu rast optimālu rosinājumu, piemēram, neļaut latvāņiem izplatīties tālāk. Pašvaldībai arī ir uzraudzības funkcijas, kas ļauj cīnīties pret zemju saimniekiem, kas ļaunprātīgi slinko. Tā kā valstij patlaban naudas tādiem mērķiem nav, iespējama starptautiska sadarbība, iesaistīšanās projektos. Tāda informācija atrodama, piemēram, interneta vietnē www.centralbaltic.eu. VAAD vērš uzmanību, ka latvāņu nīdēšanā nepieciešama sadarbība arī ar kaimiņiem, pagastiem, rajoniem, šajos projektos pat starp valstīm. Kaimiņvalstīs un citur Eiropā ir līdzīgas problēmas, tādēļ iespējams izstrādāt arī starpvalstu projektu, par ko informācija atrodama www.latlit.eu un www.estlat.eu mājas lapās. Valsts līmenī šīs problēmas risināšanai finansējums nav piešķirts, tādēļ neatbildēts paliek jautājums, kas iesaistīsies minētajos projektos.Bites un smidzināšanaKuriem augu aizsardzības līdzekļiem 2009. gadā būs jāpiemēro nosacījums, ka pirms smidzināšanas jāsniedz informācija kaimiņu bišu īpašniekiem?No patlaban valstī reģistrētajiem 28 insekticīdiem un akaricīdiem 16 ir lietošanas ierobežojumi attiecībā uz bitēm. Nosacījums informēt bišu īpašniekus spēkā tiem pesticīdiem, kuru iepakojuma marķējuma tekstā ir uzraksts «Toksisks bitēm». Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā tādi ir divi – perfekts (500 S e.k.) un danadims (40 e.k.). Ar tiem aizliegts apsmidzināt ziedošus augus, jo šie pesticīdi ir toksiski vēl piecas dienas pēc apstrādes un atstāj kaitīgu ietekmi uz bišu saimi. Minētie preparāti nav reģistrēti lietošanai rapsim, tādēļ jautājums par tā smidzināšanu un bišu saimju īpašnieku informēšanu uz šo preparātu izmantošanu neattiecas.Pārējiem 14 insekticīdiem un akaricīdiem pirms to lietošanas obligāti jāizlasa izmantošanas instrukcija un jāievēro tajā minētie ierobežojumi, taču nav obligāti jābrīdina bišu saimju īpašnieki. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts – ja persona lieto augu aizsardzības līdzekli, kura marķējumā ir norāde «Toksisks bitēm» vai ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums «R57», trīs dienas pirms sējumu vai stādījumu apstrādes brīdina bišu saimju īpašniekus, kuru bišu dravas (vai stropi) atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas.
