Augustā trijos Jelgavas rajona pagastos policijas darbinieki atklāja lielākas vai mazākas kaņepju plantācijas. Policija joprojām turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādi bijuši to audzēšanas patiesie mērķi.
Augustā trijos Jelgavas rajona pagastos policijas darbinieki atklāja lielākas vai mazākas kaņepju plantācijas. Policija joprojām turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādi bijuši to audzēšanas patiesie mērķi. Tikmēr vairāku Jelgavas rajona pašvaldību vadītāji pauž savu viedokli par to, cik izglītoti un ieinteresēti «divdomīgu» kultūru audzēšanā ir viņu pagastu iedzīvotāji.
Inta Savicka, Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Es neatceros nevienu gadījumu, kad pēc padoma kaņepju audzēšanas jautājumā kāds zemnieks būtu vērsies pašvaldībā. Līdz šim neesmu arī dzirdējusi, ka kāds no Jaunsvirlaukas zemniekiem kaņepju audzēšanai būtu pievērsies vai gatavotos to darīt.
Jaunsvirlaukā nav lauksaimniecības konsultanta, kas parasti zemniekiem skaidro visus viņus interesējošos jautājumus. Taču esmu pārliecināta: ja vien kāds zemnieks pašvaldībā aptaujātos, kā ir jārīkojas, lai sviestam audzētās kaņepes pēkšņi netiktu iznīcinātas kā narkotikas, visa nepieciešamā informācija tiktu sameklēta. Zemniekam ieteiktu vērsties arī Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kur var gūt pilnīgu informāciju par šīs kultūras likumīgas audzēšanas iespējām.
Esmu pārliecināta, ka nu jau jebkurš zemnieks zina – kaņepes nav tas pats kas kartupelis un pirms to audzēšanas ir jānokārto visas likumā noteiktās formalitātes.
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Pagastā gan jau iepriekš bija zināms, ka šī ģimene nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Apmēram pirms gadiem trijiem četriem pašvaldība saņēma iesniegumu, kurā šī ģimene lūdza atļauju sākt kaņepju audzēšanu. Izskatījām jautājumu padomes sēdē, uz kuru aicinājām arī personu, kas bija izteikusi vēlēšanos minēto kultūru audzēt. Tomēr viņa uz sēdi neieradās, un apspriedusies pašvaldība kaņepes audzēt neatļāva. Vēlāk bija vēl vairāki iesniegumi, līdz pašvaldība atzina, ka tai nav pretenziju pret šo netradicionālo lauksaimniecības kultūru, ja vien tā tiek audzēta likumā noteiktajā kārtībā. Tolaik kaņepju audzētāji sacīja, ka ir informēti par nepieciešamajiem dokumentiem un ka tos nokārtošot. Vienlaikus sieviete arī pašvaldībai norādīja, ka ar iesniegumiem pagasta vadību vēlējusies tikai informēt par saviem nodomiem un ka saskaņā ar likumu pašvaldībai neesot tiesības šajās lauksaimniecības jomā iejaukties. Tā arī tas palika, līdz pagājušajā mēnesī atklājās, ka šie iedzīvotāji nav reģistrējušies kā kaņepju audzētāji. Ekspertīzēs noskaidrojās, ka Glūdas pagasta iedzīvotāju it kā sviestam audzētajās kaņepēs ir atrodams liels narkotisko vielu procents. Protams, policijai sējums bija jāiznīcina.
Kopumā uzskatu, ka Glūdas pagasta iedzīvotāji ir informēti par to, ka kaņepju audzētājiem ir jāreģistrējas un jānokārto dokumenti. Ja līdz šim to kāds arī nezināja, tad pēc augustā atklātajiem kaņepju laukiem presē ir bijis pietiekami daudz informācijas, lai par to vairāk vai mazāk būtu informēts jebkurš zemnieks. Katrā ziņā esmu pārliecināta, ka, ja vien cilvēks pašvaldībā lūgtu padomu kaņepju audzēšanas jautājumā, mēs noteikti sameklētu visu informāciju un palīdzētu. Tomēr jāatzīst, ka Glūdas pagasta iedzīvotāji, kas kādreiz diezgan aktīvi nodarbojās ar netradicionālo lauksaimniecību (audzēja baldriānus, zāļu tējas), pēdējā laikā aizvien vairāk pievēršas tradicionālajām kultūrām.
Vija Cīrule, Zaļenieku pagasta priekšsēdētāja:
Pašlaik Jelgavas rajonā vienīgais zemnieks, kas oficiāli audzē kaņepes, ir Zaļenieku iedzīvotājs. Tomēr neuzskatu, ka mūsu pagastā šīs kultūras audzēšana būtu populāra. Vismaz līdz šim pašvaldībā nav vērsies neviens cilvēks, kas vēlētos noskaidrot, kā iespējams kaņepes audzēt likumīgi. Protams, ja kāds pašvaldībā tomēr meklētu padomu šajā jautājumā, mēs cilvēkam censtos palīdzēt.
Šim viedoklim pievienojās arī pārējie «Ziņu» aptaujātie Jelgavas rajona pagastu priekšsēdētāji. Viņi visi atzina, ka līdz šim pašvaldībā neviens pēc padoma kaņepju audzēšanā nav vērsies. Bet, ja kāds gadīsies, tad pašvaldība centīsies palīdzēt, lai šīs kultūras audzēšanai nepieciešamie dokumenti tiktu nokārtoti un sviestam audzētās kaņepes netiktu uzskatītas par marihuānu.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka:
kaņepes atļauts audzēt tikai ar mērķi iegūt kaņepju sēklas un kaņepju šķiedru;
kaņepju sējums jāierīko atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt siltumnīcās, zem plēves vai citās segtās platībās);
kaņepju audzētājam ir jāreģistrējas rajona lauksaimniecības departamentā, kur pēc iesnieguma saņemšanas tiek aizpildīta kaņepju audzētāja reģistrācijas kartīte trijos eksemplāros, no kuriem viens paliek kaņepju audzētājiem, viens lauksaimniecības departamentam, bet viens tiek nosūtīts policijai.
katru gadu kaņepju audzētājs izdara attiecīgus ierakstus savā kaņepju audzētāja reģistrācijas kartītē un līdz 1. jūnijam lauksaimniecības departamentu un policiju informē par apsētajām kaņepju platībām un šķirnēm, kā arī par sējai izmantoto sēklu izcelsmi. Līdz 1. oktobrim atbildīgajam kaņepju audzētājam jāsniedz informācija par novāktajām kaņepju platībām un saražotajām sēklām, ja tās paredzēts realizēt kā sēklas materiālu.
