Lielāko interesi par mācībām izrāda mazie un vidējie zemnieki.
Lielāko interesi par mācībām izrāda mazie un vidējie zemnieki
Pašlaik pilnībā nokomplektētas grupas, kas apgūst zinības integrētajā augkopībā. Tomēr līdz februārim un nākamā mēneša sākumā ikviens lauksaimnieks var pieteikties Jelgavas Lauku konsultāciju biroja organizētajām bezmaksas mācībām par savstarpējo atbilstību, tehnikas sekmīgu izmantošanu un kvalitatīvu piena ieguvi.
Kā “Ziņām” pastāstīja Gunta Saulāja no Jelgavas Lauku konsultāciju biroja, vēl pērnajā rudenī zemnieku atsaucība par Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) piedāvātajām mācībām bijusi salīdzinoši neliela. Taču janvārī pieteikumu skaits strauji audzis un “Integrētās augkopības” kursos grupas pilnībā nokomplektētas. Vēl atlikušajās divās nodarbību dienās – šodien un 29. janvārī – lauku saimnieki noklausīsies lekcijas par augu veselību, slimību diagnostiku un dažādu kaišu ierobežošanu, kā arī mēslošanu, analīzēm, mēslošanas līdzekļiem, plāna izveidi un augsnes kaļķošanu.
Kur var pieteikties
Jelgavas Lauku konsultāciju biroja augkopības speciālists Jānis Treijs stāsta, ka jau februārī zemniekiem iespējams pieteikties trim bezmaksas kursiem. Kvalitatīvas piena ieguves mācības jau iepriekš guvušas lopkopju atsaucību, tādēļ nākamajām govkopji aicināti reģistrēties laikus.
Projektā “Profesionālās apmācības 2005 – 2006”, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, nākammēnes Jelgavas Lauku konsultāciju birojs organizē arī 24 stundu programmu par lauksaimniecības tehnikas sekmīgu izmantošanu. Diemžēl vīri šīm lekcijām piesakoties diezgan gausi, lai gan daudz jauna kursos stāsta ne tikai LLKC lektori, bet arī nozares praktiķi.
Kā piebilst G.Saulāja, labs ieguvums kursu dalībniekiem ir iespēja saņemt sertifikātu, ja nodarbību apmeklējums nav mazāks par 75 procentiem.
Jaunumi integrētajā augkopībā
Integrētā audzēšana pieļauj sintētisko fungicīdu vai insekticīdu lietošanu, ja kāds kaitīgais organisms var savairoties tā, ka tiek apdraudēta ne vien raža, bet arī auga augšana, un ja visi apstākļi un prognozes liecina – kāda slimība var nopietni kaitēt gan ražai, gan augam.
“Vēl nesen integrēto saimniecību kontrole bija uzticēta asociāciju pārstāvjiem, bet jau šajā gadā integrētās saimniecības pāries Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolē,” informē LLKC Augkopības nodaļas dārzkopības speciāliste Līga Daukante-Laganovska. Šim nolūkam, lai varētu veikt kontroli, kā katru gadu tika izstrādāti jauni integrētās kultūraugu audzēšanas kontroles noteikumi. Ar 2008. gadu subsīdijās, iespējams, tiks iekļauti arī biežāk audzētie kultūraugi (piemēram, kartupeļi) un integrētā dārzeņu audzēšana siltumnīcās.
Subsīdijas šogad saņems tie augkopji, kas nodarbojas ar dārzeņkopību un augļkopību, ievērojot integrētās audzēšanas prasības.
Saimnieks, kas vēlas audzēt lauksaimniecības produktus pēc integrētās audzēšanas metodēm, katru gadu līdz 15. maijam raksta iesniegumu VAAD. Par subsīdiju apmēru 2008. gadam un konkrētām summām katram kultūraugam vēl tiek spriests, bet tiem, kas pieteicās šādam atbalstam 2007. gadā, subsīdiju apmērs paliks tāds pats, kā bija.
***
Audzēšanas prasības integrētajā dārzeņkopībā
Platības mēslo atbilstoši augsnes vai augu lapu analīžu rezultātiem.
Augšņu analīzes veic ne retāk kā reizi trīs gados un izmanto mēslošanas plānu sastādīšanai.
Kultūraugus audzē šķirnei un tehnoloģijai atbilstošā optimālā biezībā.
Dārzā augu atliekas utilizē (kompostētas ved uz izgāztuvi, iestrādā augsnē).
Kaitēkļus un slimības ierobežo atbilstoši novērošanas rezultātiem un kaitīgo organismu attīstības prognozēm (ieskaitot plašsaziņas līdzekļos vai internetā publicētos).Laukiem, lielākiem par desmit hektāriem, apkārt atstāj divus metrus platu joslu, kurā neizmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tas var būt arī ceļš apkārt laukam, grāvis vai grāvmala, mežmala, tehnikas apgriešanās josla.
***
Dārzeņu audzēšanas prasības siltumnīcās
Kaitēkļus ierobežo galvenokārt ar bioloģisko metodi. Ķīmiskā pieļaujama tikai tad, ja nav piemērota efektīva bioloģiskā līdzekļa.
Tomātu, paprikas un kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes.
Kaitēkļus un slimības ierobežo atbilstoši novērošanas rezultātiem un kaitīgo organismu attīstības prognozēm.
Augu atliekas utilizē (ved uz izgāztuvi, kompostē, iestrādā augsnē). Pieļaujama īslaicīga to uzkrāšana saimniecībā, ievērojot labas higiēnas prakses nosacījumus. Visiem paveiktajiem darbiem jābūt atzīmētiem lauku vēsturē (datorizēti vai rakstveidā).
***
Audzēšanas prasības augļkopjiem
Ja augļu dārzs ir ceļa tuvumā, ap to ierīko jaunus aizsargstādījumus. Tajos drīkst izmantot sugas, kas nav kaitīgo karantīnas organismu saimniekaugi.
Augļu dārzā izliek putnu būrīšus vai laktas.
Dārzam izvēlas šķirnes, kas piemērotas konkrētiem audzēšanas apstākļiem un izturīgas pret izplatītākajām slimībām un kaitēkļiem (svarīga ir auga pase).
Avenes un zemenes nedrīkst stādīt pēc kartupeļiem, tomātiem un liniem.
Ogulāju rindstarpās tiek uzturēta melnā papuve vai izveidots zālājs, kas aizņem pusi līdz divas trešdaļas kopējās augļu dārza platības. To vairākas reizes pēc vajadzības sezonā appļauj, lai zāle nebūtu augstāka par 30 centimetriem.
Augļu koku apdobes nedrīkst būt apaugušas ar zāli vai nezālēm.
Dzērveņu un krūmmelleņu stādījumus mulčē (ne ar smiltīm kā citur pasaulē, jo mūsu ir vairāk bāziska, kas dzērvenājos sekmē slimību izplatību).
Augļu kokiem izgriež slimību bojātos zarus, nolasa un izvāc no dārza mumificētos augļus. Uz stumbriem apstrādā vēža radītās brūces. Krūmogulājiem izgriež pumpuru ērces un citu kukaiņu vai slimību bojātos zarus. Avenēm zemu izgriež bojātos dzinumus. No zemeņu stādījumiem izvāc visas puves bojātās ogas, izrok augus ar sakņu bojājumiem. 2008. gadam integrēti izaudzētai produkcijai paredzēts marķējums, atpazīšanas zīme (“videi draudzīgs”, “integrēti audzēts”).
