Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds ir pārliecināts – mūsu zemnieki strādās Eiropas līmenī.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds ir pārliecināts – mūsu zemnieki strādās Eiropas līmenī. Viņš arī pastāstīja par lauku atbalsta dienesta darbību, iepazīstināja ar uzdevumiem un pamatoja iestādes nepieciešamību pašreizējā situācijā – straujā virzībā uz Eiropas Savienību.
Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde tika izveidota 2000. gada 1. aprīlī lauksaimniecības departamentu apvienošanās rezultātā. Dienestā ir 40 darbinieku štata vietu. Ceļā uz Eiropas Savienību (ES) Latvijā bijušas un gaidāmas dažādas pārmaiņas, viena no tādām ir arī šā dienesta izveide, lai sekmētu un sakārtotu strukturālo maksājumu administrēšanu. Tiek administrēti valsts atbalsta maksājumi, kā arī tiks administrēti gaidāmie SAPARD maksājumi, kas ir ES atbalsta programma lauksaimniekiem. Pārvalde ir arī SAPARD aģentūra. Šis nosaukums domāts ekspertiem, kas ierodas no Briseles, lai kontrolētu dienesta darbību un pārliecinātos, vai pārvalde spēj veikt strukturālos maksājumus. Paredzams, ka pēc pievienošanās plašajam ES valstu pulkam Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde, mainot nosaukumu, kļūs par ES maksājumu aģentūru.
Lai zemnieks saņemtu subsīdijas, viņam jāierodas pārvaldes Jelgavas, Dobeles vai Bauskas sektorā. Pēc attiecīgo dokumentu noformēšanas tiek saņemts valsts piešķirtais finansējums. Lauku atbalsta dienesta uzdevums ir arī kontrolēt izsniegto subsīdiju izlietošanas atbilstību paredzētajam mērķim. «Finansējums paredzēts tiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem, kuri strādā ar lielu atdevi un kuru darba rezultātā ieguvēji ir ne tikai zemnieku saimniecībā strādājošie, bet gan plaša sabiedrības daļa,» paskaidroja V.Reinfelds. Viņš skaidroja, ka pašlaik mūsu valstī ir daudz cilvēku, kas nodarbināti lauksaimniecībā, bet nav lauksaimnieki šā vārda tiešajā nozīmē. Reālo situāciju Latvijas laukos parādīs lauksaimniecības skaitīšana, kas vajadzīga, lai mēs spētu pamatot Eiropai, ka piešķirtie līdzekļi SAPARD maksājumu programmas ietvaros tiks izlietoti atbilstoši mērķiem.
Zemgalē ir 12 procentu no Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13 procentu no visām mūsu valsts zemnieku saimniecībām. Tā kā Zemgale ir lauksaimniecības reģions, V.Reinfelds uzskata, ka liela daļa mūsu zemnieku jau strādā Eiropas līmenī – ir palielinātas sējumu platības, un tiek iegādāta arvien jauna tehnika. Šeit zemnieki esot stipri, spējīgi, mierīgi un pārliecināti virzoties uz savu mērķi. Par to liecina arī kopējā subsīdiju programma tehnikai, kas aprīlī bija 108 890 latu, bet maijā – 291 165 latu. Lauksaimniecības ražošanas tehnikas modernizācijai jūnijā paredzēts 134 000 latu. 2001. gada pirmajos četros mēnešos subsīdijās izmaksāts 1 018 773,87 latu.
Jau šā gada beigās iecerēts izskatīt pirmos projektus saistībā ar SAPARD maksājumiem. Zemniekiem zināms, ka šis finansējums nekur nepazudīs, taču to nepacietīgi gaidīt nav jēgas.
«Iestājoties ES, varēsim runāt par uzplaukumu lauksaimniecības nozarē,» teica optimistiski noskaņotais Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs. Viņš spēja savu viedokli pamatot, uzsverot to, ka tad beidzot būs stabilitāte cenās un zemnieki varēs strādāt pēc ilglaicīgākas programmas, bez pēkšņiem, neparedzētiem gadījumiem. «Būsim konkurētspējīgi, nevis izolēti un atrauti no sabiedrības.»
Par primāro dienesta funkciju V.Reinfelds minēja valsts iestādēs visnotaļ piemirsto, taču klientiem tik ļoti nepieciešamo laipno attieksmi un elementāro pieklājību. Svarīgi, lai cilvēkam būtu patīkami ienākt un saņemt vajadzīgo informāciju. «Prasu, lai mani darbinieki pret zemnieku izturētos kā pret personību, jo ierēdnis nav augstāk stāvošs.» Un tikai sekundārais uzdevums ir palīdzēt lauksaimniekiem, izsniedzot finansējumu. Konsultēt lauksaimniecībā nodarbinātos nav Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes kompetencē, taču tur var iegūt informāciju par pieejamiem līdzekļiem lauksaimniecības attīstībai.
