Latvijas apstākļos gaļas liellopu audzēšanā un nobarošanā vēl ir salīdzinoši maz pieredzes. Daudzi uzskata, ka liellopu gaļas ražošana nav ekonomiski izdevīga.
Latvijas apstākļos gaļas liellopu audzēšanā un nobarošanā vēl ir salīdzinoši maz pieredzes. Daudzi uzskata, ka liellopu gaļas ražošana nav ekonomiski izdevīga. Latvijā liellopu gaļas patēriņā tikai apmēram septiņi procenti ir pašražotās produkcijas. Ražošanas attīstību ietekmē vairāki objektīvi faktori, no kuriem galvenais ir iedzīvotāju mazā pirktspēja. Līdz ar to cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā ES valstīs.
Tomēr Latvijas zemniekiem nav zudusi interese par gaļas liellopu audzēšanu. Pārsvarā tiek audzēti Herefordas, Šarolē un nedaudz arī Limuzīnas šķirnes liellopi. Latvijā ir gaļas šķirņu liellopu audzēšanai piemēroti apstākļi: daudz dabisko pļavu un ganību, lielas platības tiek izmantotas ekstensīvi to nepietiekamās dabiskās auglības, paugurainības un akmeņainības dēļ. Lauksaimniecības kultūraugu audzēšanai tās neder, toties gaļas liellopiem šīs platības var izmantot efektīvi.
Gaļas šķirņu liellopu pamatbarība ir rupjā un sulīgā lopbarība, tie efektīvi izmanto salmus un citus augkopības produkcijas atlikumus ar nelielām spēkbarības piedevām. Gaļas liellopi ir izturīgi klimatisko apstākļu ziņā, to mītņu būvniecība neprasa lielus kapitālieguldījumus, bet darbaspēka patēriņš šo lopu audzēšanai un apkopšanai ir salīdzinoši neliels, tāpēc gaļas šķirņu liellopu audzēšana var kļūt par noderīgu papildnozari un ienākumu avotu saimniecībām, kas nodarbojas ar graudkopību, piensaimniecību vai citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu.
Pēc profesora Ulda Osīša «Gaļas liellopu ēdināšana»