Vietu, kur atrodas patversme, sovhoza juku laikos privatizēja Arvīds Atkačovs –zemnieku saimniecības «Vaitekas» īpašnieks.
Vietu, kur atrodas patversme, sovhoza juku laikos privatizēja Arvīds Atkačovs –zemnieku saimniecības «Vaitekas» īpašnieks. Daļu no mantības – divas kūtis un hektāru zemes – viņš atvēlējis baznīcai.
Arvīds stāsta, ka baznīcas pārstāvji viņi sameklēja pirms pieciem gadiem un lūdza ziedojumus: «Tolaik viņu naturālā saimniecība vai, kā viņi to sauc, patversme, atradās tieši līdzās baznīcai. Es ziedoju sienu. Viņi pamanīja, ka man pieder desmit kūtis, un sāka taujāt, vai nebūtu iespējams tur iekārtot patversmi.»
Tā nu trīs gadus līdzās pastāv patversme un mana saimniecība. Arvīds stāsta, ka viņa ģimene dzīvo Jelgavā: «Šeit ir tikai saimniecība – audzējam graudus. Fermā apsaimniekojam vienu kūti, kur turam cūkas un putnus.»
Ar kaimiņiem Arvīds satiekot labi, bet viņam nav saprotama baznīcas nostāja: «Sākumā, gribēdams palīdzēt, devu padomus saimniekošanā, bet baznīcas pārstāvji nolēma, ka viņi ir visgudri un palīdzība nav vajadzīga. Patversmē parasti nonāk cilvēki no pilsētas zemākajiem slāņiem, kam nav kur iet. Protams, no lauku darbiem neko nesaprot. Kāds te pavada pāris mēnešu, un tad laikam jau baznīca nolemj, ka viņš ir gana labumu guvis un nozīmē viņu kā garīgi veselu. Viņa vietā nāk cits. Tāpēc jau saimniecība nevar normāli attīstīties.»
Citādi par kaimiņiem Arvīds neko sliktu nesaka. Viņš atceras laiku, kad te dzīvoja abas meitenes, kas patversmi padarīja slavenu visā valstī: «Jauki bērni. Es viņas cienāju ar konfektēm. Žēl, ka meitene saslima. Redzēju, kā viņu uz nestuvēm aiznes līdz mašīnai un nogādā slimnīcā.»
