Skolu finansēšana ir valsts un pašvaldību funkcija, taču ar to piešķirtajiem līdzekļiem nepietiek, lai varētu pienācīgi uzturēt infrastruktūru un izglītības iestādes apgādāt ar nepieciešamajiem materiāliem. Tādēļ skolu direktori spiesti meklēt iespējas piesaistīt papildu līdzekļus.
Kā liecina kompānijas «Initiative/VIA» pētījums, mācību iestādes visbiežāk pēc palīdzības vēršas pie vecākiem. 77 procenti iedzīvotāju, kuru ģimenē ir skolēns, gadā savu bērnu skolai ziedo vismaz 50 latu.
Ziedojumi skolās nav nepieciešamiJelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka ziedojumi skolās nav nepieciešami. «Racionāli jāizmanto mācību iestādes budžets, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu tās attīstību un mācību procesu,» teic G.Auza. Viņa piebilst, ka ziedot var vienīgi labdarības mērķiem, piemēram, kādas konkrētas ģimenes atbalstam.Arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte bilst, ka skolā ziedojumi netiek vākti un tādi nekad nav bijuši.Savukārt eksperti uzskata – Latvijas skolu finansēšanas modelis ir radīts ideālajai situācijai, ja izglītības iestādēm tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Taču nereti skolām pietrūkst līdzekļu un jāmeklē iespējas tos piesaistīt no citiem avotiem. Tādējādi, pēc daudzu domām, vecāku atbalsts vēl joprojām ir nozīmīgs.Vecāku ierosinājumsJelgavas Spīdolas ģimnāzijā pēc vecāku iniciatīvas izveidots sabiedriskais fonds, kurā ik mēnesi tiek iemaksāts lats. «Tā bija viņu ideja, un maksājums ir brīvprātīgs – ja kāda ģimene to nevar atļauties, tas netiek uzspiests. Ja vecāki vairs nevēlēsies šo fondu, tā nebūs,» stāsta ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Viņa piebilst, ka šie līdzekļi galvenokārt tiek tērēti kopējamajiem materiāliem, kā arī nesen iegādāta grāmatu vākošanas ierīce. «Tā sanāk lētāk, nekā grāmatas pirkt veikalā,» vērtē direktore un atzīst, ka tas tomēr ir atbalsts skolai, jo valsts finansē vien noteikta mācību līdzekļu apjoma iegādi. «Ja ir brīvi līdzekļi, ko ziedot skolai, tas, protams, ir tikai labāk bērniem,» vērtē I.Vilkārse.
