Leons Briedis. Ziemas vakaros raudos. «Minerva», 1998. Leona Brieža jaunais dzejoļu krājums ir jau sestā grāmata pēdējo četru gadu laikā.
Leons Briedis. Ziemas vakaros raudos. «Minerva», 1998.
Leona Brieža jaunais dzejoļu krājums ir jau sestā grāmata pēdējo četru gadu laikā. Šķiet, grāmatu izdošana Briedim ir tikpat dabisks process kā rakstīšana, ar ko viņš nodarbojas ļoti produktīvi. Milzīgajā krājumā «Bezdibeņa eņģelis» (1996) sakopoti visi 1990. gadā tapušie vairāk nekā trīsarpus simta dzejoļu, bet jaunā krājuma hronoloģija ir viens mēnesis visi teksti uzrakstīti 1994. gada februārī Jaunķemeros. Katram dzejolim autors ļauj nostāvēties gadus četrus, lai tas iegūtu veca vīna nemainīgo vērtību.
Es ļoti ceru, ka šī grāmata nebūs populāra un netiks daudz lasīta, teica autors, tiekoties ar lasītājiem. Viņš raksturoja krājumu kā pārdrošu eksperimentu, kurā galvenais akcents likts uz skaņas semantizēšanu.
Brieža stihija ir valoda. Tajā var rakties un meklēt allaž no jauna un arvien dziļāk, veidot frāzi arvien lakoniskāku, padarīt domu arvien atkailinātāku. Pēdējā laikā Briedis ir pilnīgi atteicies no pantu un atskaņu struktūras, pieturzīmēm, veido īsus, kodolīgus teikumus, piebērtus paradoksiem. Dzejoļos nav īpašas darbības, autors izjūt un izgaršo katra vārda, skaņas daudznozīmību un poētismu. Te lielu ieguldījumu dod dažādu valodu studijas, tās iekļaujas krājuma nodaļās «Brīvi citējumi iz šumeriem» un «Citāti iz čuvašu dzejnieka Genādija Aihi», piemēram, dzejolis «I divatum divatums» (šoreiz / «mēs izturēsim visu» divatum: / no – reiz – es / līdz – es – reiz / no – reiz – tu / līdz – tu – reiz..).
Leons Briedis slēpj sevī divas dabas – dzejnieka un filozofa. Pēc viņa vārdiem, filozofs cenšas pasauli izzināt, bet dzejnieks – iemīlēt. Galvenā tēma dzejoļos ir absolūtā meklēšana, cilvēka attiecības ar to, savas vientulības apziņa (es nepiederu ne sev ne jums / vien debessjums / ir mans patvērums (..) es piederu vienīgi tam: / NEKAM).
Un arī viena no Brieža dzejas pamattēmām attiecības ar dzeju. Briedim dzeja ir liktenis. Un vienlaikus tā paliek mūžam neizzināta.
P.S. Literatūras skolotājām. Valodnieki ir definējuši jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli onimizāciju. Tā apzīmē sugasvārdu pārvēršanu par īpašvārdiem, paceļot to simbola pakāpē. Pretēja tai ir deonimizācija īpašvārda pārvēršana sugasvārdā. Leons Briedis izmanto šo paņēmienu jau gadus divdesmit.
