Ievieš jaunu loteriju. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas loto» ieviesusi jaunu skaitļu loteriju «Keno».
Ievieš jaunu loteriju
Valsts akciju sabiedrība «Latvijas loto» ieviesusi jaunu skaitļu loteriju «Keno». Kā informē «Latvijas loto» mārketinga menedžere Aiga Lazdāne, tā ir pasaulē plaši izplatīta. Pirms 2000 gadiem senajā Ķīnā šī tipa loterija pirmo reizi tika izmantota, lai savāktu līdzekļus Ķīnas mūra celtniecībai. «Latvijas loto» darbu pie «Keno» projekta sāka pagājušā gada februārī. Tā kā «Keno» ir reālā laika jeb «on-line» loterija, tās sagatavošanai bija nepieciešams izstrādāt komplicētu programmu, ko veica «Latvijas loto» sadarbības partneris zviedru firma «EssNet».
«Keno» ir loterija ar skaitļiem intervālā no 1 līdz 62, no kuriem tiek izlozēti 20 skaitļi. Spēlētāji var izvēlēties, cik skaitļu nosvītrot dalībai izlozē. Mazākais skaitļu skaits ir viens, lielākais – 10. Nosvītrojot vienu vai divus skaitļus, varbūtība saņemt laimestu ir ļoti augsta, toties tā summa ir salīdzinoši neliela. Nosvītrojot 10 skaitļu, spēlētājs pretendē uz «Keno» lielāko iespējamo laimestu – 30 000 latu. Izloze notiks katru dienu, izņemot svētdienas un svētku dienas, pulksten 18.30 «Latvijas loto» veikalā Rīgā, Meistaru ielā 19. Laimestus varēs saņemt uzreiz pēc izlozes. Rezultāti būs vērojami arī Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā pēc «Panorāmas».
Plāno profesionālu apsardzi
Līdz 2005. gadam plānots ieviest profesionālu apsardzi ieslodzījuma vietās, vakar preses konferencē paziņoja Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Normunds Beļskis. Ieslodzījuma vietas visā Latvijā apsargā IeM sardzes pulka obligātā militārā dienesta karavīri. Pēc Beļska teiktā, viņi nav tik profesionāli, lai gan pirms darba cietumos tiek speciāli apmācīti. Viena cietuma pāriešana uz profesionālu apsardzi varētu izmaksāt aptuveni 500 000 latu.
Iznīcina veloceliņu plānus
Naktī no sestdienas uz svētdienu nezināmi ļaundari iznīcinājuši Veloceļojumu informācijas centra arhīvu, kurā atradās arī vairāki Rīgas un Latvijas nozīmes veloceliņu attīstības projekti. Noziedznieki sadedzinājuši visu centra arhīvu no 1991. gada, būtiski ietekmējot veloceliņu progresīvu attīstību Latvijā. No iznīcības paglābti tikai materiāli un projekti, kas tikuši iepriekš iesniegti Rīgas Domē un Satiksmes ministrijā. Telpas pirms izpostīšanas tikušas arī izlaupītas.
