Vai jūsu māju apkaimē dedzina kūlu?
Anna Beitāne, pensionāre no Cenu pagasta Nē, kaut dzīvojam Lielupes krastā, kūlas dedzināšana te nav manīta. Ja cilvēkiem būtu līdzekļi, viņi rudenī zāli nopļautu! Pēdējos gados pērno zāli var redzēt arī šeit, sevišķi upes tauvas joslā. Kādreiz ar vīru paši nopļāvām, bet tagad, kad abiem pāri septiņdesmit gadu, vairs nav spēka. Domāju, ka būtiskāk cīnīties, lai to nopļauj, nevis dedzina. Melita Kantāne, skolotāja no Lielplatones pagasta Mums te skola tuvu, tādēļ apkaime sakopta. Taču sauso zāli nededzina, jo pēdējos gados izvērsta plaša propaganda – jauniešiem un arī pieaugušajiem izdevies iemācīt, ka kūlas svilināšana ir sodāma un pretlikumīga rīcība. Vai latvieši ir dedzinātāju tautiņa? Grūti teikt, man šķiet – dedzina nevis tādēļ, ka patīk to darīt, bet gan, lai noslēptu zemes saimnieka iepriekšējā rudenī nepaveikto… Blondīna Freiberga, pensionāre no Zaļenieku pagasta Pie mums nededzina. Ir jau kaut kur ceļmalā kāds nosvilis pleķītis, bet tas drīzāk neuzmanības dēļ, varbūt kāda cigarete pa mašīnas logu izmesta. Tuvākajos kaimiņos ir tikai pāris māju, visi esam kārtīgi un godīgi cilvēki, rūpīgi sakopjam apkārtni, tādēļ nav iemesla kaut ko dedzināt. Vienīgais – pērnās lapas, bet tās jau sagrābj akurātās kaudzītēs, lai deg vienā vietā. Uzskatu, ka jāsoda tas, kuram pieder zeme, nevis dedzinātājs. Tad saimnieks sapratīs, ka savs īpašums kārtīgi jāuztur.
