Patlaban mūsu stādaudzētāji nespēj nodrošināt vietējo tirgu ar kvalitatīviem dēstiem pietiekamā daudzumā.
Patlaban mūsu stādaudzētāji nespēj nodrošināt vietējo tirgu ar kvalitatīviem dēstiem pietiekamā daudzumā, tāpēc gan tirgus, gan turīgo iedzīvotāju dārzi pilni ar stādiem, tai skaitā ar bakteriālo iedegu saimniekaugiem, no Polijas, Holandes un citām valstīm. Kopš Eiropas robežu atvēršanas ir ļoti grūti nodrošināt tik stingru kontroli, lai pilnībā novērstu nelegālu augu ievešanu.
Tādēļ arī par to, vai mums jāsaglabā aizsargzonas statuss un jāpiemēro visstigrākie augu aizsardzības pasākumi, vēl jādiskutē. Aizsargzonas statuss nosaka stingrākas prasības importētajam stādmateriālam un palielina vietējo stādu eksporta iespējas. Valstīs, kurām nav minētā statusa un kur šī slimība aktuāla un izplatīta jau sen, dārzus nelikvidē, bet gan aprobežojas ar regulāru ābeļu un bumbieru, kā arī dekoratīvo augu stādījumu apskati un nekavējošu bojāto koku vai to daļu izgriešanu un sadedzināšanu.
Koku izciršana var nedot rezultātu
Šovasar bīstamā kaite konstatēta arī Latvijā, kas, ņemot vērā šīs slimības izplatības plašo areālu Eiropā un dabiskos izplatīšanās ceļus, ir tikai likumsakarīgi, tās neesamība mūsu valstī nebija loģiska. Iespējams, tā Latvijā bija sastopama jau iepriekš slēptā formā un šogad īpaši labvēlīgo apstākļu (silta un mitra vasara, novājināti augļu koki ziemā) ietekmē pastiprināti izpaudās.
2004. gadā Latvija ieguva aizsargzonas statusu uz bakteriālajām iedegām, un, lai to saglabātu, tiek plānoti ārkārtas pasākumi slimības ierobežošanai. Patlaban Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izsludinājis karantīnu inficētajā rajonā, kur tiek iznīcināti kaites skartie augi. Citu valstu pieredze liecina, ka koku masveida izciršana nedod gaidītos rezultātus un slimība uzliesmo atkal citās vietās. Tomēr Latvijas apstākļos tādā infekcijas perēklī, kāds izveidojies Staļģenē, šāda rīcība ir nepieciešama, lai samazinātu infekcijas strauju izplatību šā gada apstākļos. Iedegu uzliesmojumi šogad novērojami arī citās valstīs.
Par to, kā rīkoties, ja bakteriālas iedegas tiks atklātas citos Latvijas reģionos, komercdārzos un stādaudzētavās, vēl tiek diskutēts, lai, tās ierobežojot, netiktu nodarīti nepārdomāti un nevajadzīgi zaudējumi augļkopībai.
Risinājums – sertificēts stādāmmateriāls
Efektīgākais risinājums būtu Latvijā ieviest sertificētu augļu koku stādmateriāla sistēmu. Ar valsts atbalstu pēdējos gados darbs pie tā sākts Latvijas Valsts augļkopības institūtā (LVAI). Sistēma ļaus paplašināt un nostiprināt vietējās kokaudzētavas, kas spētu izaudzēt sertificētu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu stādmateriālu un piepildīt vietējo tirgu. Vietējās kokaudzētavas varētu būt gatavas eksportam kā sistēmai tālā nākotnē. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē apgalvojums, ka aizsargzonas statusa atņemšana radīs lielus zaudējumus dārzkopjiem. Ja stādmateriāls būs sertificēts, to varēs eksportēt arī bez šāda statusa, kā to dara Polija, Vācija, Holande un citas Eiropas valstis. Jāuzsver, ka aizsargzonas statusa saglabāšanas vārdā “izrautie” dārzi un tādējādi importa augļu nostabilizēšanās Latvijas tirgū reālus zaudējumus mūsu augļkopjiem un visai sabiedrībai radīs jau tuvākajos gados.
Tomēr slimība, ja to nekontrolēs un neierobežos, tiešām var nodarīt lielus zaudējumus, tāpēc Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Stādu audzētāju asociācija, LVAI zinātnieki, sadarbojoties ar VAAD, veiks dārzu apskati visos Latvijas reģionos pēc iespējas plašā mērogā. Sagatavotas anketas augļkopju un stādaudzētāju aptaujai. Tās tiks izsūtītas ar Latvijas Augļkopju un Latvijas Stādu audzētāju asociāciju starpniecību. Ja dārzkopji būs atsaucīgi, aptauja ļaus maksimāli operatīvi konstatēt šo slimību un novērst tās izplatību.
Apzina izplatītākās augļukoku slimības
LVAI šogad jau sāka plaša mēroga pētījumus par dažādu slimību izplatību augļudārzos visā Latvijā Zemkopības ministrijas finansētajā projektā “Vidi saudzējošu audzēšanas tehnoloģiju precizēšana augļu un ogu dārzos dažādos augsnes un klimatiskajos apstākļos”, lai noteiktu Latvijā izplatītākās un bīstamākās augļaugu slimības. Projektā tiek pārbaudīta arī bakteriālo iedegu iespējamā izplatība. Šovasar jau pabūts vairāk nekā 40 ābeļu un bumbieru audzētāju saimniecībās.
Atsaucoties uz zemnieku satrauktajiem zvaniem par augļudārzu un nozares nākotni, LVAI aicina sadarboties un sniegt ziņas VAAD, LVAI un asociācijām par bakteriālo iedegu raksturīgo simptomu klātbūtni savās saimniecībās. Tas dos iespēju operatīvāk konstatēt un efektīvāk ierobežot šo slimību, pirms tā izplatījusies masveidā. Aicinām nebaidīties, ka, ziņojot par iespējamo kaites klātbūtni, tiks likvidēti augļukoki lielās platībās, jo asociācijas un LVAI sadarbībā ar Zemkopības ministriju meklē saudzīgākos risinājumus slimības ierobežošanai. Tiek izvērtēta iespēja kompensēt radušos zaudējumus.
Inga Moročko, Latvijas Valsts augļkopības institūta (LVAI) vadošā pētniece, Māra Skrīvele, LVAI vadošā pētniece, Edīte Kaufmane, LVAI direktore
***
Ja savā dārzā uz augļukokiem pamanāt simptomus, kas līdzīgi bakteriālo iedegu pazīmēm, var vērsties Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālajā nodaļā Dobeles ielā 41a Jelgavā (tālrunis 3022541).
***
Bakteriālās iedegas
– Eiropā (Francijā, Vācijā) sāka izplatīties pagājuša gadsimta 50. – 60. gados. Patlaban tās sastopamas gandrīz visās ES valstīs. Līdz šim nav konstatētas Igaunijā un Somijā.
– No augļkokiem visbīstamākās ābelēm, bumbierēm, cidonijām un krūmcidonijām. Nav bīstamas ķiršiem, plūmēm un ogulājiem. No dekoratīvajiem augiem viskaitīgākās ir pīlādžiem, korintēm, klintenēm, vilkābelēm un vēl virknei citu rožu dzimtas dekoratīvo augu.
***
Ierobežošanas pasākumi
– Regulāri apstaigājiet dārzu un nekavējoties izgrieziet slimības bojātos jaunos dzinumus, augļzariņus ar ziediem, klāt pieķerot pēc iespējas lielu gabalu veselā zara. Izgrieztos nekavējoties sadedziniet. Ja slimības skarto zaru ir ļoti daudz vai tie nav izgriezti infekcijas sākuma stadijā, jānozāģē viss koks.
– Pirms pārejat pie nākamā koka, šķēres vai zāģi dezinficējiet.
– Īpaši svarīgi izmantot stādāmo un pavairojamo materiālu ar augu pasēm un no sertificētām audzētavām.
– Jāaudzē Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas un pret šo slimību izturīgas šķirnes, apstādījumos jāizvairās audzēt tās saimniekaugus, sevišķi komercdārzu tuvumā.
