Jelgavas Latviešu biedrības telpās februāra nogalē notika profesora Aloiza Stroda grāmatas «Atsvešināšana un Mēs» atvēršana.
Jelgavas Latviešu biedrības telpās februāra nogalē notika profesora Aloiza Stroda grāmatas “Atsvešināšana un Mēs” atvēršana. To izdevusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Filozofijas katedra 2005. gadā. Grāmatā izmantoti 157 literārie avoti, un tā domāta kā mācību līdzeklis politoloģijas, filosofijas, sociālās psiholoģijas un antropoloģijas studentiem un interesentiem.
Par minēto tematu autors aizstāvējis divas disertācijas. Sākot jau ar 1963. gadu, uzstājies konferencēs, publicējis vairākus rakstus. Bet tikai tagad darbu var nodot lasītājiem bez padomju cenzūras.
Ar vārdu “atsvešināšana” jāizprot filosofisks jēdziens par parādību, kas ietver negatīvu, cilvēkam un sabiedrībai postošu darbību, ko ar labu nolūku radījis pats cilvēks. Tas ir gadījumos, kad, sasniedzot nenojaušamu robežu, iecerētais sāk pārvērsties par svešu, postošu spēku un nav vairs kontrolējams. Daudzi slaveni zinātnieki un filosofi jau ar 16. gadsimtu uzskatāmi par minētā jautājuma izpētes pionieriem, mēģinot noskaidrot tās cēloņus un sekas. Daļēji “atsvešināšanai” varam piemērot vārdu “regress”, kas radies iecerēta progresa rezultātā, kuru vēlējusies radīt kāda cilvēku grupa vai atsevišķs indivīds. Šādu piemēru vēsturē ir daudz.
Kā galvenos pasaules ļaunuma izraisītājus, kur aiz ieceres, sistēmas stāv konkrēti cilvēki, A.Strods sīkāk iztirzā Kārļa Marksa, Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina ideju un teoriju darbības sekas. Abos pēdējos gadījumos mērķu sasniegšanas metodes bija vienādas – varmācība, koncentrācijas nometnes ar salu un badu, gāzes kamerām, kur cilvēki, valstis un tautas bija varmācības objekti maniakālas idejas vārdā.
Iepazīstoties ar atsvešināšanās terminu un tā jēgu, daudz jautājumu var rasties arī par procesiem Latvijā – attiecībā uz valdošo korupciju, politisko partiju raušanos pēc varas savtīgos nolūkos un daudzām citām negatīvām parādībām, kas maskētas zem skanīgiem saukļiem, solījumiem un idejām.
Grāmatas autors atbildēja uz interesentu jautājumiem, pakavējoties pie mācību darba ar LLU studentiem. Galvenā atziņa, kuru izteica klausītāji, bija nožēla, ka izdevums parādījies ar nokavēšanos, taču to var ieteikt izlasīt daudziem mūsu valsts un likteņa lēmējiem.