Vilis Ozols, latviešu deju horeogrāfs
Šī nedēļa aizritējusi, domājot par deju koncertuzvedumu «Mana dzimtā Valgunde». Ne velti šāds nosaukums un vietas izvēle, jo tur esmu dzimis, audzis un mācījies, kā arī tur apglabāti mani radi. Ar deju saistīta visa dzimta – abi dēli, vedeklas un mazmeitas.Ļoti pretimnākoši šā pasākuma tapšanā bija gan Jelgavas rajona padome, gan Valgundes novada izglītības, kultūras un sporta centrs «Avoti», kur notiks sarīkojums.Nedēļu rosījies, vakar saliku pēdējos punktus uz i – apzvanīju viesus, kuri piedalīsies koncertā, noskaidroju, vai visi varēs ierasties. Devos arī uz izglītības, kultūras un sporta centru, kur bija jāuzliek cits grīdas segums, jo tur ir parkets, bet uz tāda jau nevar dejot – iespējams paslīdēt, paklupt un var notikt nelaime. Bija arī jāiekārto zāle – krēsli, noformējums – un jāveic citi svarīgi darbiņi.Piektdien bibliotēkas vadītājai nodevu dažādus materiālus, kas veidoti manas dzīves laikā, tostarp fotogrāfijas un videoierakstus ar dejām. Šodien, kam interese, kādu laiku to varēs aplūkot speciāli izveidotā izstādē. Arī kolektīvi gatavoja dejas, skatoties ierakstus, jo ne vienmēr visur varu būt klāt.Esmu 70 deju autors, no tām vairākas tiks izdejotas arī šodien. Mūsdienās ir daudz jaunu horeogrāfu. Viņiem patīk, lai dejā būtu vairāk lēkšanas. Nesaku, ka tas ir slikti, gribas kaut ko pamainīt arī savām dejām, tās atsvaidzināt, tādēļ pēc gadiem tiek pamainīts, piemēram, temps. Tomēr jāatzīst, ka lielāko atzinību vienmēr izpelnās vecās dejas, piemēram, «Klabardancis», «Gatves deja» un citas. Koncertu izdancos gan pilsētas tautas deju ansambļi, gan rajona viesi.Pirms pasākuma vēl jānogādā kāds cienasts no manas puses, bet pirms koncerta kopā ar ģimeni atpūtīsimies pirtiņā. Kā nekā šajos gados nevaru visu laiku būt mundrs un smaidīgs, arī miers vajadzīgs, lai uzkrātu spēkus. Un zinu, ka koncertuzvedums izdosies!Kad būs aizvadīts šis pasākums, varēšu sākt domāt par nākamajiem plāniem – Ziemassvētkiem. Tie mūsu ģimenē ir svēti. Visiem noteikti jāsanāk kopā, tāpēc sabrauks dēli ar savām ģimenēm, un tādā pulciņā kopīgi pasvinēsim. Jāteic, ka dzīvojam harmoniski, esam saticīga ģimene. Tā pamazām tiks plānoti jau arī pavasara darbi, jāuzlabo dārza mājiņa un jāpadara citas lietas. Es saku, ka jādzīvo šodienai, tāpēc naudu netaupu.
