Mājdzīvnieki mēdz būt dažādi. Tas var būt suns vai kaķis, kāds ik rītu samīļo pundurtrusīti, kāmīti, jūrascūciņu vai akvārijā pabaro zivtiņas.
Mājdzīvnieki mēdz būt dažādi. Tas var būt suns vai kaķis, kāds ik rītu samīļo pundurtrusīti, kāmīti, jūrascūciņu vai akvārijā pabaro zivtiņas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes 5. kursa studentei Agnesei Feldmanei arī ir savs dzīvnieks, par kura iegādi sapņots kopš bērnības. Viņa katru dienu no Jelgavas mēro ceļu uz Brankām, lai Celmu stallī apraudzītu un trenētu savu zirgu – trīs gadus veco Latvijas tīršķirnes ķēvīti Zefu.
Jauniete ķēvīti iegādājusies pirms gada, un tas bijis sens viņas bērnības sapnis. Mīlestība uz zirgiem ir ģimenes aizraušanās, pārmantota no vectēva, kas savulaik dienējis Daugavpils jātnieku pulkā. Agneses vecāku mājas atrodas Dobeles rajona Bikstu pagastā, kur saimniecībā tiek audzētas govis. Tur atrastos vieta arī Zefai, bet, tā kā Agnesei patlaban rit pēdējais mācību gads Jelgavā, viņa grib būt tuvāk savai mīlulei. Un, kā zināms, zirgs nedrīkst stāvēt dīkā, tas ir jānodarbina katru dienu.
Uz jautājumu, vai zirgs nav pārāk dārgs prieks tik jaunai meitenei, viņa atbild, ka dārdzība ir relatīvs jēdziens. «Protams, ir jāmaksā par tā vietu, tīrīšanu un ēdināšanu. Toties man nav mobilā tālruņa, mašīnas un datora. Katram savs…» ar to domājot, ka cilvēkiem ir dažādas dzīves vērtību skalas, atzīst Agnese.
Viņai patīk visi dzīvnieki, tomēr visvairāk lielie – govis un zirgi. Meitene ir nopietni pievērsusies jātnieku sportam un trenējas arī ar citiem stallī esošajiem zirgiem. Agnese savu brīvo laiku labprāt pavada ar dzīvniekiem, jo tie ir viņas aizraušanās un mūža mīlestība. Uzmanības apliecinājumus saņem ne tikai Zefa, bet arī slimie un veselie dzīvnieki LLU veterinārajā klīnikā un Celmu stallī.
Pēc studiju beigšanas Agnese plāno būt praktizējoša veterinārārste, nevis nodarboties ar veterināri sanitāro ekspertīzi kādā laboratorijā. Zefu viņa noteikti nepārdos, bet ņems līdzi uz jauno darba un dzīves vietu. Stāstot par savu mīluli, Agnese uzsver, ka ķēvīte ir droša, nebaidās no automašīnām – īsts mūsdienu apstākļiem piemērots zirgs. Vasarā Zefa ar saimnieci katru dienu mērojušas ceļu uz tuvējo upīti, lai atveldzētos kopīgā peldē.
Lai gan Agnese ar Zefu trenējas tikai trīs mēnešus, ķēvīte jau prot labi pārvarēt šķēršļus. Sacensību pieredzes gan tai vēl nav, tomēr labi padodas arī kustības uz priekšu un sāniem. «Sākumskola treneres vadībā jau apgūta. Zefa ir paklausīga un mīļa, tāpēc nav jēgas strīdēties. Kad ķēvītei nepadevās solis atpakaļgaitā, stiba nelīdzēja, toties palīdzēja cukurgrauds,» stāsta saimniece. Viņa pagājušonedēļ piedalījās vietējās sacensībās, tiesa gan, ar citu zirgu.
Zefa vēl ir jauna, un viņai viss vēl priekšā, jo zirgam nobriešanas periods turpinās līdz piektajam sestajam dzīves gadam. Pēc tam, ja vien būs vieta, kur turēt kumeļu, Zefai tiks piemeklēts atbilstošs dzīves draugs.
