«Pirmā makšķere nebija nekāda izcilā… Laukos tuvējā mežā nocirsts lazdas kāts ar 0,4 milimetru auklu. Toreiz man varēja būt kādi septiņi gadi,» stāsta «brīvdienu copmanis» jelgavnieks Aivars Voldeks.
“Pirmā makšķere nebija nekāda izcilā… Laukos tuvējā mežā nocirsts lazdas kāts ar 0,4 milimetru auklu. Toreiz man varēja būt kādi septiņi gadi,” stāsta “brīvdienu copmanis” jelgavnieks Aivars Voldeks. Ar šādu makšķerrīku tolaik apstaigājis vietējos dīķīšus un grāvjus. Arī lomi nebija nekādi lielie – pārsvarā karūsiņas un asarīši. Tā nopietnāk Aivars pievērsās copei pēc vidusskolas.
Vai cope tev ir kā azartiska nodarbe makšķerēšanas dēļ vai arī gribas tomēr tikt pie lielās zivs?
Godīgi sakot, man zivis īpaši negaršo, un asaku tajās arī daudz. Visas zemmēra līdaciņas laižu atpakaļ un tādas zem puskilograma vispār mājās nenesu. Ķēpa vien ar tām mazajām sanāk. Varu pie upes nosēdēt visu dienu un neko nenoķert, bet tik un tā justies labi. Tā ka “gaļa” nav galvenais šajā pasākumā! Protams, gandarījums lielāks, ja sievasmātei atnesu kādu līdaku. Ik pa laikam jānoķer kaut kas “pieklājīgāks”, lai neiedragātu makšķernieka pašapziņu.
Kurās vietās šovasar esi makšķerējis?
Šovasar tā pamaz sanācis. Galvenokārt copēju Lielupē, šad tad braucu uz Varkaļu kanālu, arī Daugavā izdevās spiningu pamētāt.
Kādas zivis noķēri? Lielākais loms?
Galvenokārt ķeru brekšus, līdakas, gadās kāds asaris un vienreiz – pat sudrabkarūsa. Lielākā, protams, bija līdaka, taču arī nekāda dižā – 1,8 kilogrami. Brekši ap kilogramu prāvākie, kāds varbūt arī lielāks.
Kādu ēsmu izmanto?
Līdakas makšķerēju uz dzīvās ēsmas zivtiņām, brekšus – uz sliekas un baltajiem gaļas tārpiem. Pēdējie gan jāiebaro, citādi neko prātīgu nenoķersi. Zivju pievilināšanai izmantoju gan paša vārītas putras, gan veikalos nopērkamās speciālās barības.
Tev patīk spiningot?
Ne īpaši. Bērnībā pamēģināju – nekas neķērās, tad šo rīku biju pametis novārtā. Šogad atkal esmu sācis vairāk izmantot spiningu. Tiku pie līdakas, radās kāre, tāpēc papildinu arī vizuļu krājumus, cerot uz savu mūža lielo lomu. Plēsīgās zivis ir ļoti interesanti vilināt, jo nekad nezini, cik liela var pieķerties. Tas rada azartu.
Ko domā par rudens copi un zemledus makšķerēšanu?
Pašlaik jau kļūst vēsāks, bet zivis ir ēdelīgākas un prāvākas. Šoruden vēl ceru uz kādu palielu Lielupes plēsoņu. Uz ledus gan neesmu nekad makšķerējis, nav aprīkojuma, un neviens pagaidām mani nav pārliecinājis un ievilinājis šādā sportā. Ar bažām skatos uz bļitkotājiem, kas sēž uz pirmā un pēdējā ledus. Tās ir šausmas! Vienreiz redzēju, kā Lielupē kāds ielūza, bet labs viss, kas labi beidzas. Tāds nedrošs makšķerēšanas veids.
