Droši vien daudzi lasītāji pamanījuši reklāmas sludinājumus, kas aicina kļūt par žilbinoši balta smaida īpašniekiem.
Droši vien daudzi lasītāji pamanījuši reklāmas sludinājumus, kas aicina kļūt par žilbinoši balta smaida īpašniekiem. Lai noskaidrotu zobu balināšanas plusus un mīnusus, “Ziņas” jautāja speciālistei – Jelgavas Mutes veselības centra zobu higiēnistei Lainei Seikstulei.
“Reklāmas ir ļoti vilinošas, neviens nebūtu pretī stundas laikā (tik ilga parasti ir viena balināšanas procedūra) iegūt žilbinoši baltus zobus. Galvenokārt šādus pakalpojumus izvēlas jaunas nepilngadīgas meitenes, jo kam gan negribas būt skaistam un pievilcīgam, it īpaši šādā vecumā. Toties par to, kas īsti notiek mutes dobumā, aizdomājas tikai retais,” saka L.Seikstule. Speciāliste ieteic sākt ar pašu elementārāko – regulāri tīrīt zobus un apmeklēt zobārstu, ja jūtam diskomfortu, vēl jo vairāk sāpes (ko nozīmē sāpošs zobs, šķiet, nav jāskaidro).
Pati par sevi balināšanas procedūra nav kaitīga, jo tiek izmantots process, kas līdzinās spožas saulesgaismas iedarbībai uz tonētu audumu. Balināšanā lieto maigu gēlu, kuru aktivizē speciāla, patentēta zilā gaisma. Lai procesā neskartu mutes gļotādu, uz smaganām tiek uzlikta aizsargbarjera.
Lai panāktu vēlamo rezultātu, pirms minētās procedūras jādodas pie stomatologa uz apskati, zobi jāsakopj, un jānovērš to bojāšanās cēloņi. Tiem noteikti jābūt salabotiem, vismaz tajā zonā, kur balina. Turklāt jāņem vērā, ka parasti kronīši un plombas pēc balināšanas būs jāpārliek, jo procedūras laikā tiek izbalināti zoba audi, bet ne plombas un kronīši. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja tie iekļaujas vispārējā zobu krāsas tonī, tos iespējams arī nemainīt.
Balināšana nav ieteicama, ja zobi vairākkārt plombēti un plombas novecojušas, ja iekaisusi mutes gļotāda un smaganas. Arī cilvēkiem ar izteiktu zobu jūtīgumu tā nebūtu ieteicama. Balināšanu rekomendē ne agrāk kā no astoņpadsmit gadu vecuma.
Lai saglabātu baltus zobus, noteikti jāievēro profilakse arī pēc balināšanas – jācenšas kontrolēt krāsainu produktu lietošanu uzturā un jāseko higiēnai. Pareizi kopjot zobus un mājas apstākļos lietojot īpašus zobu baltumu uzturošus mutes dobuma higiēnas līdzekļus, kurus ieteiks ārsts, efekts saglabāsies divus trīs gadus. Pēc tam tie zaudē iegūto balināšanas toni. Tomēr, ja cilvēks smēķē, minētais efekts pazūd ļoti ātri, tāpēc būtu jāapsver, vai vērts tērēt naudu vai jāatmet smēķēšana. Turklāt arī balināšanas efektu nevarēs panākt tik labu kā nesmēķētājiem.
Balināšanas mode sāka attīstīties divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados vispirms ASV. Klīnisku datu par tās kaitīgumu nav, bet procesu vēlams veikt ārsta kontrolē. Veikalos un aptiekās iespējams iegādāties dažādus balināšanas līdzekļus, tādējādi var mēģināt pats, bet L.Seikstule uzsver, ka to gan nekādā gadījumā nevajadzētu darīt – iespējamas neprognozējamas. Ja to izvēlamies, tad labāk speciālista klātbūtnē sekas.
Zobu balināšana ir biznesa pakalpojums, līdzīgi plastiskajai ķirurģijai, nevis veselību veicinošs pasākums. Tikai katra paša ziņā, vai mēs vēlamies atvērt maciņu Holivudas smaida iegūšanai vai nē.
***
Ko der zināt par zobu balināšanu?
Procedūra nav sapīga, vienīgi visu tās laiku jāsēž ar atvērtu muti.
Pēc balināšanas zobi aptuveni divas diennaktis var būt nedaudz jutīgi. Ja pacientam ir jutība pret sauli, medikamentiem vai kaut kādiem pārtikas produktiem, iespējama arī pastiprināta zobu jutība balināšanas laikā.
Pelēcīgie zobi balinās sliktāk, un tad dažreiz vajadzīgs vēl viens balināšanas seanss.
Tā kā zobu krāsu iespaido dažādu uzturlīdzekļu lietošana, vismaz 48 stundas pēc balināšanas nāksies atteikties, piemēram, no kafijas, tējas, smēķēšanas, pārtikas produktiem ar krāsvielām (arī tumšajiem dārzeņiem un sarkanās gaļas), kā arī ogām un augļiem. Divas diennaktis ieteicama piena diēta – piens, kefīrs, jogurts, biezpiens, ūdens…
