Kad Rīgas Zooloģiskajā dārzā sāka domāt par to, kur izmitināt vairākus savvaļas zirgus kiangus, izvēle tika Kalvenei.
Kad Rīgas Zooloģiskajā dārzā sāka domāt par to, kur izmitināt vairākus savvaļas zirgus kiangus, izvēle tika Kalvenei. Pagasta dienvidu nostūrī sabrukušās kopsaimniecības 30 hektāri un pamestā ferma bija zoodārza filiāles pats sākums. Pirms sešiem astoņiem gadiem bijusi tikai doma savvaļai maksimāli tuvinātā vidē audzēt un novērot pasaulē lielāko (nu jau ap 30) kiangu baru. Uz zemeslodes pavisam esot kādi 80 šo dzīvnieku eksemplāri, un Kalvene – vienīgā vieta, kur novēro dzīvnieku adaptāciju barā. Ar laiku uz Kalveni tika pārvietoti arī Rīgā dzimuši lācēni un citi savvaļas dzīvnieki. Lūsis Marģers nokļuva Kalvenē ar salauztu kāju, ronēns atrasts jūrmalā netālu no Liepājas. Pamazām dzīvnieku skaits palielinājās. Pateicoties filiāles darbinieku enerģijai un izdomai, tika iegādāta vēl zeme, nu jau ap pusotra simta hektāru, uzbūvētas lāču un plēsīgo putnu mītnes, ierīkots dīķis, visa teritorija labiekārtota. Tagad tiek realizēts projekts vilku dzīvesvietas ierīkošanai. Par zooloģisko dārzu Cīruļus nosaukt grūti, vismaz pierastajā izpratnē: atbilstoši mūsdienu pasaules tendencēm dzīvniekiem jānodrošina maksimāli dabiska vide, tāpēc Kalvene ir tam uzskatāms piemērs. Cīruļi drīzāk līdzinās lieliski sakoptai lauku saimniecībai, kur ir gan pļavas, gan tādi kā brikšņi, graciozi tiltiņi, strūklaka, gulbju dīķa kārklos koncertē Latvijas retums – mazās zaļās kokvardes, plašā aplokā sadzīvo kiangu bars un Ungārijas stepju govis, apmeklētājus sajūsmina parasts āzis ar neparasti lieliem un platiem ragiem, rūpīgi darinātos mājoklīšos apbērnojies jenotu pāris un melnās, dekoratīvās Vjetnamas cūkas…
Sākumā Kalvenes zoodārzu apmeklēja tikai daži interesenti, bet ar gadiem tūristu skaits nepārtraukti palielinājās. Tas ļāva atvēlēt ievērojamus līdzekļus labiekārtošanai. Tagad Cīruļu viesiem uzbūvēta ne tikai apkārtnē modernākā tualete (!), bet arī īpatnējs skatu tornis, kas vienlaikus ir arī kafejnīca. Uz Kalveni brauc arvien vairāk cilvēku, parasti ģimenes ar bērniem, kas var brīvi skraidīt un pat noglāstīt dzīvniekus, tuvumā redzēt tik fantastiskus putnus kā jūras ērgli, balto pūci, ūpjus. Pagājušajā gadā Cīruļos bijis vairāk nekā 20 000 apmeklētāju. Zoodārza filiāles darbinieki organizē arī dažādus pasākumus, piemēram, Lieldienās bija paredzēta varena un jampadracīga šūpošanās, uzstādītas milzīgas šūpoles. Diemžēl lielā sniega dēļ pasākums neizvērtās tik vērienīgs, kā bija iecerēts. Un tomēr – bija atbraukuši ap 400 cilvēku.
Filiāles vadītājs Arnis Bergmanis, kuru sastapām, zālāju pļaujot, ir Kalvenes iedzīvotājs tāpat kā viņa kolēģi. Viņš paskaidro, kādi labumi tiek visiem no šāda brīvdabas zoodārza. Pirmais: sakopts, uzturēts lieliskā kārtībā un attīstās citādi pamestībai un aizmirstībai nolemts pagasta nostūris. Otrais: lai arī ne daudziem, tomēr 11 kalveniešiem Cīruļos ir stabilas darba vietas, strādniekiem ir apkārtnē pat apskaužamas algas. Trešais: tā kā zoodārzs ir Rīgas pašvaldības uzņēmums, finansu problēmas iespējams risināt efektīvāk, turklāt pagastam tiek nodokļi. Ceturtais: šis ir viens no tūrisma paveidiem, kad kādu vietu apmeklē tūkstošiem cilvēku, kas pēc savas dabas grib būt tuvāk dabai, dzīvnieku pasaulei. A.Bergmanis gandarīts secina, ka beidzamajos gados Kalveni atklājuši tūristi no Krievijas. Atšķirībā no mums, kur cilvēki laukos dzīvo viensētās, kur vai katram pilsētniekam ir radi laukos, daudziem tūristiem no Krievijas Kalvene ir retā iespēja ne tikai savvaļā skatīt meža iemītniekus, bet arī tieši tur pirmoreiz redzēt cūkas, pīles, zosis un citus mājdzīvniekus. Dīvaini – tādēļ viņi brauc milzu attālumu un maksā naudu… Prasmīgi to iekasēt – tas jau arī ir īstais bizness. Kalvenē tūrisms arvien vairāk uzplaukst. Arī «Ziņu» lasītājiem kādā nedēļas nogalē vai atvaļinājumā ir vērts aizbraukt uz Cīruļiem, lai papriecātos gan par skaistajām ainavām, gan par dzīvniekiem un (kas ir, manuprāt, visvērtīgākais) – kalveniešu izdomu, strādātprieku un optimismu.
Tā nu cilvēks iekārtots, ka pat šķietamā bezizejā no grūtībām un trūkuma lielākoties tiek atrasta izeja. Katrs meklē un atrod kaut ko citu.
Var jau būt, ka kādreiz tiks atklāts noiets arī bebriem. Bet jākustas, jārīkojas, jāmeklē arī citas mūsdienīgas iespējas saimniekot un veidot savu dzīvi, uzskata kalvenieši.
