Neparasti siltie laika apstākļi ietekmē dzīvnieku uzvedību. «Ziņas» jau rakstīja, ka šogad par veselu mēnesi pagarinātas mežacūku medības.
Neparasti siltie laika apstākļi ietekmē dzīvnieku uzvedību. “Ziņas” jau rakstīja, ka šogad par veselu mēnesi pagarinātas mežacūku medības. Izmaiņas uzvedībā un paradumos var novērot arī zooloģiskajos dārzos mītošo dzīvnieku uzvedībā. Savus paradumus mainījuši arī pagrabos bieži ziemot salidojušie sikspārņi.
Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un izglītības nodaļā Māris Lielkalns “Ziņām” paskaidroja, ka atšķirībā no savvaļas dzīvniekiem siltā ziema zooloģiskā dārza iemītniekus ietekmējusi mazāk. Kā nu ne – katru dienu tie saņem pilnvērtīgu uzturu, jumts virs galvas, dažam pat silta māja uzbūvēta – ko vēl vairāk vēlēties? Ienaidnieki nevienu neapdraud, līdz ar to var mierīgi spēlēties reto apmeklētāju acu priekšā un nebaidīties, ka polārlapsas mīkstajos un baltajos kažokos uz pelēcīgi zaļās zāles fona redzamas jau no tālienes. Arī zooloģiskā dārza vilkam nav jācenšas nomedīt labi paēdušu un fiziski spēcīgu stirnu, kas kārtīgā ziemā būtu nomocījusies, pa biezo sniegu lēkšojot.
Vienīgi lāči izskatoties gauži neapmierināti – ne īsti ziema, ne rudens. Uz snaudienu tā kā velk, bet laiks tāds, ka nebūtu jāiet gulēt. Bet vislielākā rūkšana ir par to, ka nav sniega un arī apmeklētāju! Nav ar ko nodarboties, jo lācis, kā zināms, ir ļoti labs cilvēku dresētājs. Atminieties vien, kādus meistarstiķus pekainis spēj no viņiem izdabūt. Tagad, lai gan gurdenāki nekā vasarā, tomēr lāči gatavi darbam. Turklāt arī Himalaju pekaiņi – melnie ar balto tauriņu uz krūtīm –, kas pie mums ziemas guļā dodas, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz mīnus 100C atzīmei, lāčo apkārt pa savu voljēru un gaida…
Bet zooloģiskajā dārzā jau sācies pavasaris! To apliecina flamingo mājas iemītnieki. Pusmetru augstajā ligzdā rosās jestrs karošknābja mazulis. Otrā ligzdā mazulis izšķīlies pavisam nesen, tādēļ tas pagaidām vēl knābi rāda visai maz. Bet, kad parāda, visi apkārtējie brīnās – nu nepavisam nav līdzīgs vecākiem – nav “karotes” knābja galā. Izrādās, tā putnēnam izveidojas vēlāk.
Savukārt viens no Latvijas zinošākajiem sikspārņu pētniekiem LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons atzīst, ka viņa pētījumu objekti šoziem mainījuši paradumus. Viņš gan uzsver, ka tas esot tikai mīts, ka dzīvniekiem nepieciešams siltums, lai veiksmīgi pārlaistu zemo gaisa temperatūru. Izrādās, jo tā zemāka mītnēs, kurās uzturas ziemojošie dzīvnieki, tostarp sikspārņi, jo lēnāki esot arī to vielmaiņas procesi. “Pilnīgi iespējams, ka dzīvnieki var iet bojā, ja ziema ir pārāk silta un tie nedodas ziemas miegā,” viņš skaidro. Parasti Latvijā ziemojošie sikspārņi aukstumu pārlaiž pagrabos un citās vietās, kur saglabājas zema un vienmērīga temperatūra. Šoziem to skaitu zinātnieki atzīst kā ļoti mazu. Vairāk sikspārņu pašlaik varot atrast malkas grēdās un paslēpušos aiz koku mizas, kas šim gadalaikam ir neraksturīgi. G.Pētersons gan uzsver, ka kopumā šo īpaši aizsargājamo dzīvnieku skaitu siltā ziema neietekmēs. Varētu pat novērot, ka sikspārņu kļūs vairāk.
