Šis gads Freimaņu ģimenei sācies veiksmīgi – janvāra vidū vecāku Ilonas un Normunda Latvijas čempiona titulus papildinājuši arī trīspadsmit gadu vecā dēla Artūrs panākumi.
Šis gads Freimaņu ģimenei sācies veiksmīgi – janvāra vidū vecāku Ilonas un Normunda Latvijas čempiona titulus papildinājuši arī trīspadsmit gadu vecā dēla Artūrs panākumi. Viņš kopā ar partneri Līzu Hincenbergu kļuvis par Latvijas čempionu sporta dejās un tagad cītīgi gatavojas pasaules iznācienam.
Dejotājam – milzīgs prieks, vecākiem – lepnums, savukārt jaunākajam brālītim Agnim Artūra nule gūtā uzvara Latvijas čempionātā sporta dejās ir labs paraugs. Nu jau trīs no Freimaņu ģimenes ir Latvijas čempiona titula “nesēji”. Mamma un tētis – vieglatlētikā, vecākais dēls – sporta dejās, bet mazākajam viss vēl priekšā.
Ar “Ziņām” sarunājas mamma un dēli, jo tētis aizņemts darbā un par visu stāstīt “pilnvarojis” Ilonu.
Latvijas izlases čempioni
Latvijas izlases dalībnieki jelgavniece Ilona un staļģenieks Normunds pirms 15 gadiem satikās pusmaratona sacensībās Dānijā. Toreiz Normunds uzvarēja, bet Ilona startēja sev neraksturīgi vāji. Pāris iepazinās, un viņu draudzība bija kā straujš romāns – pēc gada Normunds Ilonu bildināja un aizveda uz savu pagastu.
“Kā jau daudzas meitenes, arī es līdz pat vidusskolai dejoju, tad mans partneris aizgāja, tāpēc dejošanu atliku malā un sāku trenēties vieglatlētikā. Turklāt ar labiem panākumiem. Divdesmit gadu vecumā kļuvu par Latvijas čempioni krosā un izcīnīju trešo vietu Padomju Savienībā garajās distancēs. Sportam veltītajam laikam, kaut arī tas nebija ilgs, esmu ļoti pateicīga – apceļoju daudzas valstis, piedzīvoju savu zvaigžņu stundu, iepazinos ar vīru sportistu… Kad piedzima dēls, man sākās jauna dzīve. Arī vīrs nopietni trenēties sāka tikai jaunībā – vispirms militārajā pieccīņā, pēc tam vieglatlētikā. Normunds to dara joprojām, savukārt es jau trenēju citus,” stāsta Ilona.
Vieno deju klubs “Lielupe”
Atkal dejošanai Ilona pievērsusies tikai, kad piedzima Artūrs – pirms trīspadsmit gadiem. Ģimene dzīvoja Staļģenē, un Ilona saprata – kaut kas jādara. Strādājot Salgales skoliņā, direktore piedāvāja bērniem mācīt ritmiku. Kāpēc ne? Jau pirmajā gadā Ilona apmeklēja visus iespējamos kursus, “izgāja” sertifikācijas, lai varētu pasniegt sporta dejas.
“Nodarbības sāku mazajā zālītē, mācīju gan bērnus, gan pieaugušos. Bet pirms desmit gadiem izveidoju sporta deju klubu “Lielupe”, kas jau kļuvis gana populārs. Esam reģistrēti Latvijas Sporta deju federācijā, regulāri piedalāmies dažādās sacensībās Latvijā un ārzemēs,” gandarīta Ilona. Kluba nosaukums radies par godu dejotājiem, kas dzīvo gan Lielupes vienā krastā – Staļģenē, gan otrā – Salgalē. Klubā ir apmēram 100 dejotāju. Pašlaik “Lielupē” trenējas perspektīvs pāris – Monta Šķirpa un Andris Patmalnieks –, kas nākamgad noteikti cīnīsies par Latvijas čempionu godu.
Čempions 13 gados
Mamma – sporta deju trenere, tētis – sportists. Kas interesēs mazo Artūru – to vecāki ļāva izvēlēties pašam.
“Kad man bija trīs gadi, gāju mammai līdzi uz mēģinājumiem un vēroju nodarbības. Arī pats mācījos solīšus, jo ļoti gribēju dejot. Četru gadu vecumā tam biju gatavs, un mamma man sāka meklēt deju partneri,” atceras Artūrs.
Mamma stāsta, ka viegli nav gājis, jo Artūram bieži mainījās deju partneres. Tikai pēdējos piecus gadus dēls lieliski sadejojies ar Līzu Hincenbergu no Emburgas. “Nav viegli. Tas ir smags darbs, kas prasa pacietību un izturību,” spriež Artūrs.
Šogad kopā ar Līzu viņš piedzīvojis savu zvaigžņu stundu, 20. janvārī Talsos izcīnot Latvijas čempiona titulu “Junioru 1” brīvajā klasē.
“Uz to mēs gājām ļoti, ļoti ilgi. Par čempiona titulu sākām domāt jau tad, kad Artūrs dejoja bērnu klases vecuma grupā. Sākumā visu laiku gāja kā pa kalniem, nu kopvērtējumā jau vairākus gadus paliekam trešie,” stāsta trenere. “Šovasar izvirzījām mērķi – gribam būt čempioni. Jādejo astoņas dejas. No standartdejām vislabāk man patīk lēnais valsis – pirmā deja, ko iemācījos jau četru gadu vecumā, no Latīņamerikas dejām – džaivs. Tā ir ļoti ātra un fiziski vissmagākā deja, taču parasti mums sanāk vislabāk,” turpina Artūrs.
Slodze liela. Treniņi bērniem ir katru dienu vismaz pa divām stundām. Pirms čempionāta viņi apmeklē papildu nodarbības pie pazīstamā deju pedagoga Imanta Rihtera. “Ar Rihtera deju skolu sadarbojamies jau trešo gadu. Vasarās braucam uz nometnēm, mums palīdz izveidot treniņu plānu, iesaka, kādu slodzi Artūram izvēlēties, lai sagatavotos čempionātam,” stāsta Ilona.
Artūru saista arī vieglatlētika. Vasarā viņš kopā ar tēti bieži brauc uz sacensībām. Dēls skrien piecus kilometrus, tētis – pusmaratonu, bet sešgadīgais brālis Agnis – 500 metru. Arī Agnis iet līdzi uz dejām un solās būt sporta dejotājs.
Dejošana – dārgs prieks
Nav noslēpums, ka sporta dejas ir viens no dārgākajiem sporta veidiem. Tikko sākas gatavošanās lielākiem mačiem, nepieciešamas privātstundas. Ilona iecerējusi mazliet pamācīties pie norvēģa Lases Odegarda, kas ir labākais pasaules standartdeju pedagogs. Viena stunda maksā 60 latu. Reizi gadā viņš brauc uz Latviju, lai pasniegtu privātstundas.
“Finansiāli daudz palīdz Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagasts. Esmu sajūsmā, ka dzīvojam tieši šajā pagastā, jo mums vienmēr piešķir līdzekļus nometnēm, transportam. Sacensības Vīnē sponsorē Joahims Zīgerists. Taču ar to nepietiek, jo sacensības, gatavošanās tām un tērpi ir ļoti dārgs prieks.
Brīva laika trenerei ir maz – viss izplānots jau daudzas nedēļas uz priekšu. Viņas darba diena beidzas pulksten astoņos pusdeviņos vakarā. Tad arī Ilona samīļo ģimeni.
“Nedaudz žēl mazā puikas. Saprotu – kaut ko viņam noteikti atņemu. Visas sacensības ir sestdienās un svētdienās, tādēļ brīvdienu faktiski nav. Pēc ilgiem laikiem pagājusī nedēļas nogale, kad Artūram bija dzimšanas diena, man bija brīva. Dienas skrien vēja spārniem – jau pirmdienā pulksten astoņos Salgales skolā jābūt uz parketa, svētdienā no sacensībām pārbraucu pulksten divos naktī. Tāds ir mans dzīvesveids,” atzīst Ilona.
