– Lielākās sociālās problēmas rada bezdarbs, – pēc nedēļas darba Jelgavas rajona sociālo problēmu izpētē secinājis Zviedrijas pilsētas Nīčepingas sociālo lietu speciālists Ola Holms.
– Lielākās sociālās problēmas rada bezdarbs, – pēc nedēļas darba Jelgavas rajona sociālo problēmu izpētē secinājis Zviedrijas pilsētas Nīčepingas sociālo lietu speciālists Ola Holms.
Trīs eksperti no Zviedrijas nedēļu pavadīja Jelgavā un rajonā, lai sagatavotu ziņojumus, kas kalpos turpmāko darbu konkretizēšanai komunālprojektā, ko sadarbībā ar partneriem no Zviedrijas, Vācijas, Somijas un Īrijas sākusi realizēt Jelgavas rajona padome. Pēc ekspertu sarunām ar rajona padomes administrācijas speciālistiem, pašvaldību vadītājiem un vairāku pagastu iedzīvotājiem projekta vadītājs no Zviedrijas puses Gerts Andersons vakar rajona padomē sarīkoja preses konferenci, lai iepazīstinātu žurnālistus ar zviedru secinājumiem par stāvokli vides aizsardzības un sociālajā jomā.
Eksperti par nopietnām atzina māju un apkures problēmas un interesējās par dzīvokļu privatizācijas sarežģījumiem, kas varētu bremzēt vēlamo iedzīvotāju līdzdalību namu siltināšanā. Vides aizsardzības speciāliste Mari Riterstedta sprieda, ka vides situācija pēdējos gados uzlabojusies tikai tādēļ, ka samazinājušies ražošanas apjomi. Toties ūdens attīrīšanas iekārtas, ja netiks remontētas, pēc dažiem gadiem var iziet no ierindas. Atkritumu saimniecībā nav nevienas rūpnīcas, kas nodarbotos ar utilizāciju.
Pēc Ozolnieku pansionāta apmeklējuma eksperti secinājuši, ka veco cilvēku sociālajā aprūpē mēs no viņu valsts atpaliekam vismaz par 30 gadiem.
Pēc visai drūmo priekšstatu izklāsta par mūsu lauku iedzīvotāju sociālo un vides stāvokli kopumā Bengts Stenstrēms tomēr vēlējās pieminēt arī gaišās tikšanās pagastu skolās, kur viņi sastapuši daudz dzīvespriecīgu bērnu, kas ir cerība uz attīstību nākotnē.
Komunālprojekta pirmais posms APLAN projekts paredz situācijas izpēti rajonā, bet otrajā daļā konkrētus darbus komunālo pakalpojumu uzlabošanai Ānes ciematā. Viens no līdzekļu avotiem ir Zviedrijas valdības un parlamenta dibinātais Baltijas valstu sadarbības fonds. Projekta vadītājs Gerts Andersons informēja, ka tiek meklētas arī citas līdzekļu piesaistes iespējas, ieskaitot labvēlīgus kredītus, kas varētu interesēt Jelgavas rajona padomi. No pašlaik projekta rīcībā esošā miljona latu teorētiskajai daļai tikšot izmantoti apmēram 30 procenti, bet pārējie praktiskiem darbiem.
